Pēdējo mēnešu, varbūt pat gada laikā, Daugavpils vārds medijos izskan salīdzinoši regulāri. Gribētos lai otras lielākās Latvijas pilsētas nosaukumu piemin valstiska mēroga sasniegumu vai kultūrpasākumu kontekstā, bet nē. Tā vietā vienkārši regulāri uzzinām, kas ir kārtējā stulbība, ko pastrādājis valstspilsētas mērs Andrejs Elksniņš.
9. maiju Elksniņš lepni atzīmēja kā lielus svētkus, kuros diženā krievu armija atbrīvojusi Latviju no vācu okupantiem. Ukrainas atbalsta koncertu, protams, Daugavpilij nevajadzēja, tā vietā pilsētas mērs smaidīgi apmeklēja Baltkrievijas svētku pasākumu un pēc tam sociālajos tīklos priecājās par dabūtajiem baltkrievu našķiem.
Padomju režīmu slavinošus objektus šīs pilsētas vadība negribēja nojaukt tik ļoti, ka centās to demontāžas prasību apstrīdēt Satversmes tiesā. Neizdevās, bet centās. Arī padomju režīma cildinātu cilvēku vārdā nosauktās ielas šajā pilsētā nemainīs uz normāliem nosaukumos.
Protams, arī pasākumu “Mentālā veselība un LGBTQIA+” Daugavpilī nevajag, tāpēc tā rīkošanu vienkārši aizliedza. Elksniņš pat pieprasījis novākt pilsētā izvietotos pasākuma plakātus, uz kuriem bija neliels varavīksnes karodziņš – tā esot LGBT propaganda. Ka tik no tā karodziņa ieraudzīšanas kādam nepielīp gejs.