/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
Septiņus gadus vecu puisēnu pārģērba sieviešu drēbēs un lika dejot vecākiem vīriešiem. Viņa dzēra, klientu nebija, tāpēc bija jānodod olšūnas, lai samaksātu bordeļa saimniekam. Viņu izkropļoja, un mājās kādreiz dzīvespriecīgā meitene atgriezās ratiņkrēslā. Daudzi cilvēku tirdzniecības upuri ir neredzami, viņus nevar identificēt, jo viņi klusē kauna un sociālās stigmas dēļ. Eksperti saka, ka cilvēku tirdzniecība ir noziegums ar pārāk maz notiesājošiem spriedumiem un pārāk daudziem upuriem.
Kādreiz, lai tiktu pie fiktīvas sievas, vīrieši no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas latviešu vidū meklēja vervētāju, solot par līgavu “ar garantiju” vairākus desmitus tūkstošu.