Zīmassvātku čigoni, ķekatas, tatari, vastlāvji, budēļi, miežvilki, kurcumi, galenkas, kaitys, spokstiņi. Seno latviešu maskošanās rituāli ir ārkārtīgi bagātīgi un līdz galam neizzināti. Latvijā sastopami vairāk nekā 70 dažādu masku grupu nosaukumi. No mācītāju pierakstītajām liecībām noprotams, ka maskojoties mūsu senči nonākuši tuvu transa stāvoklim. Ķekatu laikā raupjais latvju zemnieks “zemi ar gaisu sajauca kopā”, līdz viss izskatījies, “it kā pats velns būtu ārdījies”.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Liecības, kā un kāpēc mūsu senči maskojās, pārsvarā meklējamas rakstītos avotos, ko atstājuši vācu mācītāji un folkloras vācēji, sākot apmēram no 17. gadsimta. Turpretim, piemēram, Sibīrijā ir atrastas taustāmas liecības - galvaskausi, no kuriem veidotas maskas. Sibīrijas šamaņi kā masku izmantoja senča galvaskausu, kas deva mirušā spēku un viedumu.  Āfrikas Mali Republikā dzīvojošās mazās dogonu tautas “kosmiskās” maskas gadu desmitiem ir strīdu objektu pētnieku vidū. Tās pārlieku atgādina astronautu skafandru. Interesanti, ka arī latviešiem bija kas līdzīgs - kaste galvā, zaru slota parūkas vietā.