Tas izklausījās pēc īsta veiksmes stāsta - Silīcija ielejā uzmirdzēja jauna zvaigzne, kura solīja revolūciju medicīnas tehnoloģijās un pārliecināja pieredzējušus investorus ieguldīt viņas uzņēmumā vairākus miljardus dolāru. Vienīgā problēma bija tāda, ka izlielītā tehnoloģija nemaz neeksistēja.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Vasaras beigās - trīs gadus pēc skandāla nākšanas gaismā - beidzot sāks tiesāt uzņēmēju, kura vēl salīdzinoši nesen rotāja žurnālu vākus kā viena no pasaules daudzsološākajām biznesmenēm. Tiesu nācās vairākkārtīgi atlikt Covid-19 pandēmijas un viņas grūtniecības dēļ.

Elizabete Holmsa piedzima turīgā ģimenē Vašingtonā. Viņas tēvs savulaik strādāja enerģētikas uzņēmumā "Enron", kas ar skandālu bankrotēja 2001.gadā, kā arī dažādās valdības aģentūrās. Holmsas māte bija ASV Kongresa ierēdne.

Taču Holmsa savu nākotni gribēja saistīt ar medicīnas tehnoloģijām. Viņa iestājās prestižajā Stenforda Universitātē, kur studēja ķīmiju. Divus gadus vēlāk Holmsa studijas pameta un reģistrēja savu pirmo patentu - "plāksteri", kas ar mikroadatām nesāpīgi caurdur ādu un savāc nelielu asins daudzumu. "Plāksterī" būtu iebūvēta mikročipu sistēma, kas izanalizē asinis un attiecīgi pielāgo zāļu devu, vienlaicīgi nosūtot pacienta datus ārstam. Viņas izgudrojums vienlaikus spētu gan diagnosticēt, gan ārstēt - no vārdiem therapy un diagnosis tika izveidots uzņēmuma nosaukums "Theranos".