Līdz šim ikdienā salīdzinoši reti aizdomājos par godprātīgu nodokļu maksāšanu vai gluži pretēji – to nemaksāšanu, jo, kamēr pašam ar finansēm viss skaisti un tīri, nav diža iemesla satraukties par citiem. Tomēr nesen internets nostādīja mani diezgan skumju faktu priekšā, proti – ieraudzīju, ka trendīgs un daudzu iecienīts Rīgas centra ēstūzis pērn nodokļos valstij nomaksājis vien 600 €.
Kontekstā ar kovidnieka radīto nozares krīzi, kuras rezultātā daudzi uzņēmumi cer uz palīdzību no valsts puses, šādi nodokļu ģēniju gadījumi ir īpaši ironiski. Pat pieņemot, ka papīros šim iestādījumam viss ir kārtībā un cilvēki sashēmojuši teju vai legālu veidu, kā apjāt valsti un praktiski nemaz nemaksāt nodokļus – paralēli citiem salīdzinoši nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem, kas gada laikā nodokļos nomaksā 40-140 tūkstošus,
šis ir tāds skaļš: “Ai, mēs pat necentīsimies izlikties, ka darbojamies legāli.”
Ēdināšanas nozarē daudzi un regulāri sūdzas par to, ka “jA ViSu dAra 100% LeGāli, eKsiStēT naV iEspĒjamS”. Daudzu gadu gaitā izveidojies apburtais loks, kurā muhļītāji maksā algas aploksnēs, neizsit čekus un, maksimāli izvairoties no nodokļu maksāšanas, dempingo ēdienu tirgus cenas, kā
rezultātā godīgie ēdinātāji vairs nespēj konkurēt un ir spiesti vai nu pielāgoties un sākt čakarēt valsti, vai arī klapēt savas bodes ciet.
Pircējs savukārt ir ļoti priecīgs par to, ka ikdienā var paēst ievērojami lētāk, un viņu praktiski nesatrauc, kas ar šo naudu notiek tālāk. Tā sakot: “Ar šo problēmu jācīnās VID, nevis man!” Un it kā jau tas nav nekas nepareizs. Bet tad vēl varētu celtniekiem par haltūru samaksāt skaidrā naudā. Un mašīnu jau arī lētāk aizdzīt uz remontu pie čoma, nevis uz legālu servisu. Un degvielu arī labprāt nopirktu pa lēto. Un bez čeka dabūt atlaidi pie friziera. Vai kādas pāris pieturas sabiedriskajā braukt pa zaķi. Lai pirmais akmeni met tas, kurš ne reizi nav ietaupījis naudu, iegādājoties kādu produktu vai pakalpojumu nelegāli.
Šādi mēs varam iztēloties tikai niecīgu ēnu ekonomikas aisberga daļu, tomēr ir skaidrs, ka lielākā vai mazākā mērā mēs paši to ja ne gluži atbalstām, tad pilnīgi droši nedarām neko, lai to izskaustu. Un kurš beigās ir pie visa vainīgs – protams, ka valsts un “valdošā kliķe”.
Jo cilvēki nespēj saskatīt korelāciju starp algas saņemšanu aploksnē un pārāk zemām mediķu vai ugunsdzēsēju algām, rindām uz bērnudārziem un brūkošiem tiltiem.
Un tad ir jālej bākās kreisā degviela, lai brauktu uz piketu kliegt: “ATLAJST SAJMU!”
Un tad mums ir publiski raudoši bāru īpašnieki, kuri sūdzas par slikto atbalstu krīzes laikā, kamēr pēc pašu nosauktajiem cipariem, kas samaksāti nodokļos, ir pilnīgi skaidrs, ka tie nav pilnībā tīri, jo, “ja visu dara 100% legāli, eksistēt taču nav iespējams”. Un pēc tam viņi domes vēlēšanās startē tās pašas partijas sarakstā, kura pēdējos desmit gadus bijusi līdzatbildīga par pilsētas čakarēšanu. Likteņa ironija.
Saprotams, ka VID nav tādu resursu, kas ļautu katrā no tūkstošiem ēdnīcu, kas pēdējā laikā, neraugoties uz tik ļoti skarbajiem apstākļiem, tomēr sprāgst ārā kā sēnes pēc lietus, nosēdināt savu nodokļu inspektoru. Tomēr, lai vismaz ēdināšanas nozarē kaut kas sāktu nedaudz virzīties uz labo pusi, ar sevi šoreiz varētu sākt nevis valsts, bet gan – mēs paši. Mēs visi varētu pārstāt tolerēt nodokļu nemaksāšanu. Piemēram, pirms došanās pusdienās
portālā www.firmas.lv var ļoti vienkārši pārbaudīt, vai potenciālā pusdienotava cenšas kaut vai izlikties, ka maksā nodokļus,
vai arī burtiski spļauj valsts un savu apmeklētāju sejās ar 600 € nodokļiem gadā. Un tad izvērtēt, vai tiešām vēlaties ar savu naudu atbalstīt šādu biznesa modeli.
Ko iesākt tiem ēdināšanas nozares darboņiem, kas arī līdz šim kaut kā mistiski tomēr spējuši strādāt pilnīgi godīgi, lai arī “ja visu dara 100% legāli, eksistēt nav iespējams”? Izlieciet skatlogos milzīgus uzrakstus: “Pie mums ir nedaudz dārgāk tāpēc, ka mēs maksājam nodokļus!”
Sauciet mani par naivu romantiķi, bet es ticu, ka ļoti daudzi ir gatavi par godīgām pusdienām maksāt nedaudz vairāk. Tā ir mūsu pašu atbildība.
Savukārt, ja pilnīgi un galīgi negribas maksāt nodokļus, tad pēc tam nesūdzieties, ka “viss ir slikti”, un aiztaupiet pārējiem savus spriedelējumus par slikto valsti. Un gaidiet, kad ieradīsies Laimes Lācis Aldis un pēkšņi mēs visi peldēsimies naudā, arī turpinot izvairīties no nodokļu maksāšanas, gluži kā līdz šim.