Lai saglabātu grāmatzīmi nepieciešams autorizēties TVNET
Ieiet
Jums vēl nav sava konta?
Izveido TVNET kontu

Tramps - pasaules pagrieziena punkts vai vēsturisks misēklis?
Hārvarda Universitātes profesora viedoklis

FOTO: AFP/SCANPIX, Pixabay

Tuvojoties 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu pēdējam cēlienam, nevienā no abu partiju konventiem netika pārāk daudz diskutēts par ārpolitiku. Rādās, ka cīņa starp prezidentu Donaldu Trampu un Džo Baidenu galvenokārt notiks iekšpolitisko jautājumu arēnā. Taču pēc ilgāka laika vēsturnieki spriedīs, vai Trampa prezidentūra bija pagrieziena punkts tajā, kādu lomu ASV spēlē pasaulē, vai arī tikai maznozīmīgs vēsturisks negadījums.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Pašlaik atbildēt nevar, jo mēs vēl nezinām, vai Tramps tiks pārvēlēts. Manā grāmatā Do Morals Matter? ("Vai morāle ir svarīga? Prezidenti un ārpolitika no FDR līdz Trampam") sastādīts reitings ar 14 prezidentiem, kuri bijuši amatā kopš 1945.gada. Trampa atzīme ir nepilnīga, taču patlaban viņš ierindots apakšējā kvartilē.

Augšējās kvartiles prezidenti, kā Franklins Rūzvelts, 30.gados saskatīja Amerikas izolacionisma kļūdas un pēc 1945.gada iedibināja liberālo pasaules kārtību. Harija Trūmena pēckara lēmumi bija pagrieziena punkts, kas noveda pie ilglaicīgām aliansēm, kuras pastāv vēl šobaltdien. ASV 1948.gadā ieguldīja lielas summas Māršala plānā, 1949.gadā nodibināja NATO un vadīja Apvienoto Nāciju koalīciju, kura 1950.gadā cīnījās Korejā. 1960.gadā Dvaita Eizenhauera administrācijas laikā ASV parakstīja jaunu drošības līgumu ar Japānu.