Vēsturiskā un ģeopolitiskā kontekstā reti kuram uzņēmumam būs tīkama paralēļu vilkšana ar nacistisko Vāciju un Ādolfu Hitleru. Tomēr šīs saiknes un vēsturisko notikumu noliegšana nebūtu pareiza, jo valsts piešķirtais finansējums pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados autobūves grandiem Mercedes un Auto Union (vēlāk Audi) bija ne tikai neatsverams atbalsts panākumu gūšanai autosportā, bet noderēja arī pēckara gados, kad nācija, visa Eiropa un arī pasaule bija jāuzliek uz riteņiem.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Trešā reiha uzplaukumā divi vācu autoražotāji ieguva tādu valsts atbalstu un motivāciju savstarpējai sacensībai, ka ātri vien tika pielikts punkts itāļu dominancei sacīkšu trasēs un motoru pasaule ieguva tādas mašīnas, par kādām tikai dažus gadus iepriekš neviens pat sapņot neuzdrīkstējās. Valsts sniegtais atbalsts Auto Union un Mercedes-Benz lielā mērā bija savtīgs, jo potenciālos panākumus starptautiskajā arēnā lieliski varēja izmantot propagandas nolūkos, tomēr arī ieguvums bija neapstrīdams.