Saturs
Latvijā
Klik
ASV politizētā tiesu sistēma (6) Fotostāsts ⟩ Trīs izcili aktieri apvienojas filmizrādē "Kino un mēs" Vīna lodziņi Florencē: kad vēsture atdzimst mūsdienās Viedokļi Cilvēkiem, kas atsakās valkāt sejas maskas, smird elpa (25) Pandēmija parādīja, bez kurām profesijām nevaram iztikt (9) Esmu tik ļoti radošs, ka nemaksāšu nodokļus (6) Latvijā Ziedojumi partijām: labi regulēti, bet problemātiski Ģimenes ārsti pandēmijas “ierakumu pirmajās rindās” (1) Pasaulē Fotostāsts ⟩ Gigantiskas lelles, muzikālie pērtiķi un sēras par Maradonu - aizvadītā nedēļa bildēs! Fotostāsts ⟩ Kā mēs esam iemācījušies sadzīvot ar Covid-19 Kāpēc no medijiem aizplūst reklāmu nauda? Bizness Nauda runā ⟩ "Latvija šai krīzei bija sagatavojusies labāk nekā citas Eiropas valstis" (15) Eiropas Zaļais kurss: kādas iespējas paveras Latvijas uzņēmējiem (1) Sports Fotostāsts ⟩ Djego Maradona. Dzīves baudītājs, izcils futbolists un pretrunīgi vērtēta persona (1) "Ne par kādu naudu negribēju atstāt "Dinamo"..." Vārtsarga Krisa Holta mītiskā aiziešana no Rīgas kluba Fotostāsts ⟩ Goda parāde: Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs Kultūra Kiwie: "Popkultūra pašlaik romantizē depresiju" Atkost spēles noteikumus Dzīvesstils Skelets skapī jeb horoskopa zīmju slēptākās atkarības. Uzzini savu! Fotostāsts ⟩ Pēdējā laika lielākais atradums Ēģiptē - Sahāras nekropoles sarkofāgi Talantu šovu uzvarētāji: kurš sevi realizējis, bet kurš palicis aizmirstībā? (2)
FOTO: Latvijas Kara muzeja arhīvs, TVNET kolāža

Izglītotās dāmas un jaunavas, kuras klusi palīdzēja strēlniekiem uzvarēt

5 min lasīšanai

Sprakšķoša uz galda stāvoša svece silda jauno meiteņu rokas, kas nenogurstoši pustumsā turpina šūt. Jaunākajām ģimnāzistēm miegs jau nepielūdzami lavās acīs. Bet nejauši šķībi aizlaistā šuve liek sapurināties  un saņemties, jo darba vēl tik daudz, tik daudz... Kas bija šīs dāmas un jaunavas, kuras no mūsu varoņiem strēlniekiem frontē bija tik tālu un vienlaikus tik ļoti, ļoti tuvu?

Par godu Lāčplēša dienai, 11.11., vēlos iepazīstināt ar Dāmu komiteju, kas vienoja patiešām fantastiskas, savā patriotismā cēlas un smagā darbā nenogurstošas sievietes!

Kā radās "Dāmu komiteja"?

Strēlnieku organizācijas komiteja, darbu sākusi 1915. gada augustā, ātri kļuva populāra un sāka izplesties, sadaloties daudzās apakšnodaļās. Galvenokārt tā strādāja Rīgā, Latviešu izglītības biedrības telpās, kur arī notika brīvprātīgo pierakstīšanās. To vadīja brīvprātīgo pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs Gustavs Ķempelis.

"Organizācijas komitejas nolūks bija ne tikai morāliski atbalstīt jaunos karotājus ar patriotiskiem uzsaukumiem, bet sniegt tiem pēc iespējas arī patiesu materiālu atbalstu!" raksta brīvprātīgo pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs Gustavs Ķempelis izdevumā "Strēlnieks" (Nr.11, 1933.g.) 

Latvijas veco strēlnieku biedrības Jelgavas nodaļas dāmu komiteja. FOTO: Strēlnieks, 1933.g.

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas ietvaros darbojās arī Dāmu komiteja, kura iesākumā nodarbojās ar līdzekļu un mantas vākšanu mūsu karotājiem - strēlniekiem, līdz notika kāds atgadījums, kurā šīs dāmas strēlniekiem stāvēja patiešām līdzās...

Baltie sniega mēteļi, kas tapa visu nakti

Šis notikums saistāms ar 1915. gadu un oktobra liktenīgajām dienām, kad Daugavgrīvas bataljons dabūja pirmās ugunskristības. Toreiz strēlnieki saprata, ka pirmo reizi būs jāiet  t.s. nakts cīņās. 

"Atceros it labi, ka 15. okt. 1915. g. pirmo kritušo strēlnieku bērēs pie manis Latviešu biedrībā pienāca mūsu tautas varonis Fr. Briedis un pateica, ka viņš ar savu rotu rītvakar, t. i., 16. oktobrī iešot nakts uzbrukumā un tālab tiem vajadzīgi 60 baltie sniega mēteļi, kurus viņš lūdz tam pagādāt," savās atmiņās izdevumā "Strēlnieks" Gustavs Ķempelis.

Bet kur tos ņemt? "Steidzīgi nopirku drēbi, un ēdienu punkta, kā ari citas organizācijas komitejas dāmas šuva visu nakti līdz otras dienas plkst. 4, kad aizsūtīju gatavos mēteļus Briedim uz Olaines fronti," atminas Ķempelis. 

2

Tā Brieža Plakanciema uzbrukums lika pirmos pamatus Dāmu komitejas šūšanas darbnīcai, kura atradusies organizācijas komitejas telpās Rīgā, Tērbatas ielā 13. 

Latviešu strēlnieku bataljonu šūšanas darbnīca. Rīga, 1915. g. FOTO: Latvijas Kara muzeja arhīvs

Kas bija šīs sievietes? No smalkām dāmām līdz zaļām ģimnāzistēm

Tolaik slavenā "Singer" firma darbnīcai labprātīgi ziedoja kādas 10 ar kāju minamās šujmašīnas lietošanai bez jebkādas atlīdzības. Vajadzības gadījumā citas dāmas ik dienu ņēma līdzi arī savas šujmašīnas. 

Šūšanas darbnīcā bez atlīdzības strādāja ne tikai Dāmu komitejas sievietes, bet arī citas brīvprātīgās. Kas bija šīs dāmas, kuras, nenogurstoši darbinot šujmašīnas, gādāja mūsu tautas varoņiem nepieciešamo? 

"Šūšanas darbnīcas izveidojās pa daļai no tām darbnīcām, kas jau no paša sākuma brīvprātīgi uzņēmās strēlnieku-rekrūšu ēdināšanu, appušķošanu un izvadīšanu.

Tās bija jaunavas, kas aizrāvās no patriotiskā darba — atvieglot karavīra grūto, ērkšķaino ceļu.

2

No šī jaunavu pulciņa atceros Bangas, Birķes, Leitanes un Lēvenšteina jaunkundzes, kuras tikko bija beigušas ģimnāziju un ar jaunības sparu nodevās savam darbam. Viņām bija laba griba un, kaut arī trūka piedzīvojumu, tomēr visumā strēlnieku ēdināšanas punktu tās pārzināja labi," komitejas darbinieces raksturo G. Ķempelis izdevumā "Strēlnieks" (Nr.11, 1933.g.) 

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas Dāmu komitejas šuvējas izgatavo veļu un dvieļus strēlniekiem. Rīga, 1915. gads. Stāv no kreisās – aktrise D. Akmentiņa un Dāmu komitejas priekšsēdētāja M. Ķempele FOTO: Latvijas Kara muzeja arhīvs

Šūšanas darbnīcu vadīja Milda Ķempele. Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Klāvs Zariņš savā darbā "Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja" citē viņas teikto:  

«Latvju sievietes, kas vēl atradās Rīgā, nāca uz organizācijas komiteju un piedāvāja savu darbaspēku. Organizācijas komitejas plašajās telpās desmitiem šujmašīnu dienu un nakti bija darbā. Kas nevarēja nākt uz komiteju strādāt, tās ņēma darbu uz māju līdzi. Strādājām nenogurstoši, bet, elpu aizturēdamas, klausījāmies, kas notiek frontē.»

2
FOTO: "Strēlnieks" (1933.g.)

Pārsvarā visintīmākais - strēlnieku apakšveļa

Darbnīcā sievietes galvenokārt piegrieza un šuva strēlnieku apakšveļu - kreklus un bikses, kāju autus un sanitāru skoteles. Cik darbs bija intensīvs, to var spriest pēc darba atskaites, kura arī tikusi publicēta izdevumā "Strēlnieks" (1933.g.)

1916. g. marta mēnesī vien piegriezti un sašūti 21 ārstu ķitelis, 729 krekli, 1442 apakšbikses, 25 sanitāru blūzes, 40 sanitāru skoteles, 254 auti, 386 kulītes, 60 sniega mēteļi, 103 spilvena kules un 3 loga aizkari. Pavisam minētā mēnesī izgatavoti 2063 priekšmeti.

2 mēnešu laikā šūšanas darbnīca nodevusi strēlnieku lazaretei — ceļojošām pirtīm 3370 apakšbikses un 2872 kreklus.

FOTO: "Strēlnieks" (1933.g.)

Ziedojumu vākšana, teātra spēlēšana uz skatuves un dāvaniņu darināšana

Tika nodibināta arī sarīkojumu komiteja, kuras pienākumos ietilpa līdzekļu vākšana strēlnieku atbalstam. Tika rīkoti koncerti un dažādi teatrāli uzvedumi, no kuriem ienākumus novirzīja latviešu strēlnieku bataljoniem. "1916. gada janvārī notika koncerts Doma baznīcā. Strēlnieku atbalstam izdevās iegūt ievērojamu naudas summu — 1369 rubļus. Vasaras mēnešos Rīgas parkus (Viesturdārzu un Vērmanes dārzu) pieskandināja strēlnieku atbalstam veltīti koncerti, kuros piedalījās arī paši strēlnieki. Rīdziniekus saviļņoja strēlnieku orķestra uzstāšanās diriģenta Pāvula Jurjāna vadībā. Tika rīkoti labdarības tirdziņi un dažādi ziedojumu vākšanas pasākumi," stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Klāvs Zariņš. 

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas izdotās atklātne ar mākslinieku J. Tilberga un R. Zariņa zīmējumiem. 1916. gads. Par atklātņu pārdošanu iegūtos līdzekļus izmantoja latviešu strēlnieku bataljonu apgādei. FOTO: Latvijas Kara muzeja arhīvs

Un īpaša nozīme šo pasākumu organizēšanā un norisē bija tieši Dāmu komitejai, kura darbojās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas ietvaros. Dāmu komitejas sievietes ne tikai organizēja un piedalījās pasākumos (arī pašas kā aktrises teātra izrādēs), bet par iegūtajiem līdzekļiem sagatavoja tūkstošiem strēlniekiem paredzētu dāvanu, kuras nosūtīja uz fronti, iepriecinot latviešu karavīrus. 

"Šīs pašas dāmas, kuras caurām naktīm šuva, saziņā ar izrīkojumu komitejas dāmām uz katriem svētkiem iesaiņoja tūkstošiem paciņas bataljoniem svētku dāvanām," rakstīts izdevumā "Strēlnieks".

2

Sievietes, kuras arī ir jāpiemin un jāgodina!

Iepazīstoties ar Dāmu komitejas paveikto gan atmiņu stāstos, gan arī tā laika avīzēs publicētajos darba atskaites skaitļos, šķiet negodīgi, ka tik maz par viņām zinām... Viņas patiešām nenogurstoši spēja sniegt savu palīdzīgo roku it visā. Pat ja neesi medmāsiņa, kas var nosaitēt brūci kara laukā, tu noteikti vari būt  karā noderīgāka par vaimanājošu meiču. Tu noteikti vari būt noderīga!

"Darbs, ko šūšanas darbnīca ir pastrādājusi, ir liels un tas veikts labprātīgi — bez uzspiešanas, bez maksas, dāmu čaklām rokām. Darbu darot, tās apzinājās, ka ar to stiprina strēlnieku fronti, kuras uzdevums bija izkarot Latvijas brīvību. Šis dāmu klusais darbs ir pagājis sabiedrībai garām nepamanīts un, kā liekas, pat nav nekur atzīmēts," izdevumā "Strēlnieks" (1933.g.) raksta Gustavs Ķempelis.

Sievietes ierakumu rakšanas darbos Grenmuižas rajonā pie Olaines. 1917. g. jūnijs FOTO: Latvijas Kara muzeja arhīvs

Celies, ej un dari - tā gribētos dēvēt šo dāmu veikumu! Esmu pārliecināta, ka katrā dāmu nošūtajā vīlē, pārdotajā ziedojumu kartītē un arī lāpstas cilāšanā ierakumos ir atstāta liela daļa mīlestības un milzu cerība uz brīvu Latviju!

Paldies jums, dāmas!

Liels paldies Latvijas Kara muzejam, īpaši Kolekciju un Vēstures pētniecības nodaļas vadītājam Klāvam Zariņam par atbalstu materiāla tapšanā.  

Lai saglabātu grāmatzīmi nepieciešams autorizēties
Pierakstīties
Jums vēl nav sava konta?
Izveido TVNET kontu