TVNET sāk rubriku "Neiespējami pārspēt?!", un pirmais stāsts ir par hokeja leģendu Helmutu Balderi, kurš 1992./1993. gada sezonā Latvijas čempionātā 22 spēlēs guva 76 vārtus un atdeva 66 rezultatīvas piespēles.

Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu pavisam drīz tika atjaunots arī Latvijas hokeja čempionāts. 1992. gadā par čempioniem tika kronēti Ķekavas "Sāga" hokejisti, bet gadu vēlāk titulu izcīnīja Rīgas "Pārdaugava".

Latvijas čempionāta otrajā sezonā pēc valsts neatkarības atgūšanas Balderis spēlēja komandā "Latvijas Zelts", kuru pārstāvēja arī citi vecmeistari - Vitālijs Samoilovs, Anatolijs Jemeļjaņenko, Mihails Abalmasovs un citi.

Vasarā pirms šīs sezonas Balderis sasniedza 40 gadu vecumu, kas hokejista darba mūžā parasti ir karjeras beigas. Tomēr hokeja maestro bija lieliskā sportiskā formā un Latvijas čempionātā spēlēja līdz pat 1996. gadam.

Baldera rekords, visticamāk, pārskatāmā nākotnē netiks pārspēts. Otrais aiz rekordista ir Vilnis Vabolis, kurš 22 spēlēs sakrāja 87 punktus (41+46) tajā pašā 1992./93. gada sezonā Ķekavas "Sāga" sastāvā.

Nākamais tuvākais sekotājs rekordam ir Aigars Razgals, kurš Ogres ASK sastāvā 2004./05. gada sezonā 27 spēlēs nopelnīja 86 punktus (28+58). Iespaidīga statistika, tomēr Baldera rekords ir vēl iespaidīgāks - 6,45 punkti vidēji spēlē.

Sportists līdz kaulu smadzenēm

Toreiz virslīgā bija 15 komandas, kas bija sadalītas divās grupās. Komandas grupās gan nebija sadalītas pēc spēku samēra.

"Varu nosaukt dažu spēļu rezultātus - "Latvijas Zelts" pret HK "Valmiera" 39:4, pret HK "Talsi" 25:6, pret HK "Dispečeri" komandu, kuru trenēja Ivara Godmaņa brālis, rezultāts bija 20:0, pret Smiltenes "Vanagi" 18:0. Tās bija priekšsacīkstes. Tālāk tie rezultāti vairs nebija tik traki, taču jau pirmajā posmā viņi ("Latvijas Zelts") bija sametuši lērumu ripu. Fināla grupā (cīņā par 1. līdz 8. vietu) viņi cieta arī pāris zaudējumus. Spēlēja daudzi nosacīti vecie meistari - Samoilovs vārtos, uzbrukumā bez Baldera spēlēja arī Jemeļjaņenko un Abalmasovs," atminas pieredzējušais hokeja žurnālists Jānis Matulis.

"Atceros, ka bija gadījums, par kuru pats rakstīju, ka Mihails Beskašnovs - lai viņam vieglas smiltis - tajā sezonā spēlēja "Latvijas Zeltā" kā aizsargs, kā arī bija "Pārdaugavas" pirmās komandas treneris. Pirms abu komandu spēles tajā pašā dienā "Pārdaugavas" nosacīti jaunajiem puikām bija smags treniņš. Toreiz rakstīju, ka viņš gluži vai speciāli nodzenājis puikas, lai viņi zaudētu. "Pārdaugavā" toreiz spēlēja Kārlis Skrastiņš, Rodrigo Laviņš, Aigars Cipruss, Artis Ābols, Andrejs Ignatovičs, Sergejs Seņins un citi. Tā bija spēcīga komanda. Tas, ka viņi kļuva par čempioniem, bija loģiski. "Latvijas Zelta" vīri "Pārdaugavai" zaudēja ar 4:10, taču viņi parādīja, ka vēl spēj kaut ko izdarīt. Balderim bija 40, Abalmasovam 40, Jemeļjaņenko 41. Priekšsacīkšu punktus skaitīja kopā ar fināla grupas rezultātiem, un "Latvijas Zelts" ieguva sudraba medaļas. Komanda kopā iemeta 194 ripas, no tam 76 Balderis.

"PSRS čempionāta skola bija tik spēcīga, ka viens otrs pat līdz 50 spēlēja. Ja nenodzērās."

Jānis Matulis

"Dalībai šajā čempionātā varēja pieteikties visi, kas grib spēlēt un kas sevi daudzmaz uzskata par hokeja komandu. Piemēram, bija tāda komanda Engures "Polaks". Tāpat arī "Dispečeri", HK "Valmiera", HK "Talsi" un Smiltenes "Vanagi" būtībā nebija virslīgas līmeņa komandas. Objektīvākas bija fināla grupas spēles, tomēr arī tajās bija lieli rezultāti - "Latvijas Zelts" uzvarēja "Pārdaugavu-2" ar 16:4, iepriekšējās sezonas Latvijas čempioni "Sāga" ar 15:5," atceras Matulis, pāršķirstot savus pierakstus.

30 gadus senie Matuļa pieraksti liecina, ka bija spēle, kurā Balderis guva 14 vārtus un atdeva astoņas rezultatīvas piespēles.

"Vecajiem "dinamiešiem" gribējās spēlēt, viņi prata hokeju spēlēt, un, manuprāt, viņi par velti to nedarīja. Viņiem arī maksāja naudu, un kārtība komandā bija diezgan profesionāla. Skaidrs, ka viņi vairs netrenējās kā agrāk. Jemeļjaņenko bija tāds Oļega Znaroka tips. Viņam bija vienalga, kas stājas pretī - brālis vai vectēvs, viņš grib uzvarēt," sacīja hokeja žurnālists.

"Helmuts ir sportists līdz kaulu smadzenēm. Vēl nesen viņš diezgan intensīvi spēlēja tenisu un faktiski bija vienīgais, kurš nedeva priekšrocības Rīgas "Dinamo" tagadējam šefam Jurim Savickim. Ja viņš ir iznācis kādā spēles laukumā, viņš grib uzvarēt. Liekas, nu kam tev vajag samest tik daudz ripu, ja tu tos citus, kas neko nevar izdarīt, gandrīz vai apkauno?"

Helmuts Balderis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas mūzikā maestro ir Raimonds Pauls, hokejā - Helmuts Balderis

1992./93. gada sezonā par Latvijas čempionāta ceturto rezultatīvāko spēlētāju kļuva kādreizējais valstsvienības uzbrucējs, bijušais Rīgas "Dinamo" spēlētājs un treneris Ģirts Ankipāns. Tolaik 17 gadus vecais hokejists Ogres "Essamika" sastāvā 22 spēlēs guva 43 vārtus un atdeva 35 rezultatīvas piespēles.

"Balderis plosījās, tas ir fakts. Ļoti spilgts čempionāts, jo bija ļoti apmeklēts. "Latvijas Zeltā" spēlēja bijušie Rīgas "Dinamo" spēlētāji. Balderis ir Latvijas visu laiku labākais hokejists, viņš bija mans bērnības elks. Uz viņu skatījos vēl melnbaltajā televizorā, kad viņš spēlēja Rīgas "Dinamo". Cepuri nost par to, kā viņš spēlēja vēl tādā vecumā. Vēl pirms kādiem astoņiem gadiem mums sanāca uzspēlēt, un viņš to darīja ļoti labi. Viņš ir visu laiku Latvijas lielākais hokeja talants," uzskata Ankipāns.

"Viņš bija spēlmanis, ļoti azartisks, patika sports. Izejot situācijās trīs pret divi, divi pret vienu vai viens pret nulli, viņš tās izmantos. Viņam super labi strādāja gan kājas, gan rokas, un galva vienmēr bija augšā. Viņš, izejot skaitliskajā vairākumā, to punktu dabūja. Dažiem, kā saka, tie punkti līp klāt. Par viņu to nevar teikt, jo viņš bija spēles veidotājs."

1995./96. gada sezonā Ankipāns kopā ar Balderi spēlēja Latvijas čempionāta komandā Ogres "Essamika". 

"Kanādiešiem ir Veins Greckis, mums ir Helmuts Balderis - viņu laukumā uzreiz varēja pamanīt," sacīja Ankipāns.

"Helmuts teica - Ģirt, nūjai jābūt uz ledus, lai vienmēr esi gatavs uzņemt ripu un atdot piespēli vai izdarīt metienu. Hokejistiem Helmuts Balderis ir aptuveni tas pats kas mūziķiem Raimonds Pauls. Viņš ir maestro."

Helmuts Balderis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Balderis bērnībā nodarbojies ar daiļslidošanu, taču Ankipāns uzskata, ka arī dabas dots talants viņam piemitis, lai spētu tik virtuozi slidot. 

"Ļoti ātri pirmie soļi, ļoti ātri atraujas no pretinieka. Pat tajā vecumā - divi, trīs soļi, viņš jau ir samainījis virzienu un atvēries."

Ģirts Ankipāns

"Viņš grib vinnēt, viņš to grib izdarīt savā veidā. Arī treniņā viņš visus metienus gribēja trāpīt. Viņam bija jau pāri pa 40 gadu, kad spēlēja Latvijas čempionātā. Kādai jābūt motivācijai, lai tāds hokejists to darītu? Ne jau viņš milzu naudu ar to pelnīja. Tas bija sportiskais gars. Viņš bija savdabīgs cīnītājs - es iemetīšu vairāk nekā pretinieki!"

Ankipāns atzīmē, ka Balderis ir izgājis treneru Viktora Tihonova un Vladimira Jurzinova skolu. "Protams, tas talants tika pulēts."

"Viņš bija komandas kurbulētājs. Pēc katras maiņas uz soliņa sarunas mutuļoja - tur vajadzēja atdot piespēli, tur vajadzēja mest pa vārtiem. Es to saucu par sportisko garu. Tas bija raksturīgi tā laika paaudzei, ka notika diskusijas par spēles epizodēm, ko un kā vajadzēja darīt labāk. Tā viņi pilnveidojās un auga, viens otru stūma uz priekšu. Vienmēr komandā ir jābūt tādam līderim, kurš var to komandu kurbulēt," sacīja Ankipāns.

Helmuts Balderis

FOTO: Lita Krone/LETA

1992./93. gada sezonā tolaik 19, 20 gadus vecais Artis Ābols spēlēja Rīgas "Pārdaugava" komandā, kas tika kronēta par Latvijas čempioni. Bijušais hokejists, kurš tagad ir pazīstams treneris, piedalījās 11 spēlēs un sakrāja 19 punktus (11 vārti + 8 piespēles).

Baldera iespaidīgajā 142 punktu sezonā Ābols spēlēja pretinieku komandā, bet trīs gadus vēlāk viņi bija uzbrucēju maiņas partneri Ogres "Essamika" vienībā. Savukārt 1992. gadā viņi kopā spēlēja vēsturiskā mačā Latvijas izlases sastāvā.

Būtu labs spēlētājs arī citos sporta veidos

Ābols atminas, ka 1995./96. gada sezonā "Essamika" rindās Balderis nolēma ātrāk beigt spēlēt (16 spēlēs 54 punkti). "Viņš atļāva man kļūt par rezultatīvāko. Ja viņš būtu spēlējis visu sezonu, es viņu nepārspētu," sacīja Ābols, kurš tajā sezonā 29 spēlēs guva 35 vārtus un veica 40 rezultatīvas piespēles, ar 75 punktiem kļūstot par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju.

"Spēlējām vienā uzbrucēju trijniekā. Liels meistars. Izcila slidošana un nūjas pārvaldīšanas tehnika. Spēlējām arī vienā trijniekā 1992. gadā Latvijas izlases pirmajā mačā pēc neatkarības atgūšanas pret Lietuvu (uzvara ar 13:2) pasaules čempionāta kvalifikācijā."

Artis Ābols

"Man bija prieks un gods spēlēt ar viņu kopā. Palaimējās, ka man bija iespēja 20 līdz 23 gadu vecumā spēlēt vienā maiņā ar tik leģendāru hokejistu. Kaut viņš bija hokejistam cienījamā vecumā, problēmu ar lieko svaru viņam nebija. Slidoja viņš labāk par visiem pārējiem. Ar nūju un ripu viņš arī bija uz tu. Lieliska spēles izpratne."

Viņi spēlējuši kopā arī deviņdesmito gadu pašā sākumā Rīgas RASMS komandā. Ābols atceras, ka Balderis nav viņu bargi kritizējis, ja laukumā kaut kas netika izdarīts pareizi.

"Viņš bija prasīgs pret saviem partneriem, spēlējot augstākajā līmenī. Kad mēs kopā spēlējām, kas bija viņa karjeras beigu daļā, viņš nekādas pretenzijas neizvirzīja. Pret manu nepareizo rīcību laukumā viņš attiecās mierīgi."

Varbūt kādā spēles elementā kāds Latvijas hokejists ir pietuvojies Baldera līmenim, taču visā kopumā nē, uzskata Ābols. "Balderis bija un ir tāds vienīgais. Talanta bija gana, bet bez smaga darba nebūtu tik daudz sasniedzis."

"Viņš četrus gadus strādāja Japānā par treneri, pirms aizbrauca uz NHL. Četrus gadus nespēlējot, tikai ar talantu nevar iekļūt NHL. Viņš nāca ar mums trenēties, smagi strādāja. Viņš jau bija piekritis kļūt par Rīgas "Dinamo" treneri, taču parādījās šī iespēja ierakstīt savu vārdu NHL."

NHL komanda Minesotas "North Stars" draftēja Balderi, kad viņam bija 36 gadi. 37 gados viņš guva savus pirmos vārtus NHL karjerā. Abi šie rādītāji ir NHL rekordi kā visu laiku vecākajam spēlētājam, kurš draftēts NHL un kurš guvis pirmos vārtus. NHL viņš aizvadīja 26 spēles, guva trīs vārtus un veica sešas rezultatīvas piespēles.

"Ja četrus gadus pilnībā neko nebūtu darījis, pa vienu vasaru nebūtu iespējams sagatavoties un spēlēt NHL. Krievu valodā ir tāds vārds - игравичок (spēlētājs). Viņš būs labs gandrīz jebkurā sporta veidā. Tas gan jau ir dabas dots talants," domā Ābols.

1992./93. gada sezonā Rīgas "Pārdaugava" sastāvā par Latvijas čempionu kļuva Oļegs Sorokins, kurš 18 mačos guva 11 vārtus un veica 13 rezultatīvas piespēles. Bijušais valstsvienības aizsargs nu jau vairākus gadus ir pazīstams treneris Latvijas hokejā.

"Helmuts Balderis bija viens no retajiem hokejistiem pasaulē, kurš pretiniekus varēja apspēlēt, mainot virzienu par 90 grādiem, taču ne mirkli nezaudējot ātrumu. Viņam bija teicamas māņkustības, viņš tika galā ar vārtsargiem.
"Latvijas čempionāts allaž bijis interesants, gana uzbrūkošs. Tolaik katrai komandai bija savdabīgs raksturs. "Latvijas Zelts" spēlēja ar vecmeistariem, Rīgas "Nik's Brih" ar nopietnu veču brigādi un iebiedēšanas taktiku. Jaunajiem hokejistiem bija jāparāda vīrišķība," atceras bijušais hokejists, tagad Latvijas čempionāta komandas HS "Rīga" galvenais treneris.

"Vēl pirms pāris gadiem redzēju, kā viņš hokejistiski izģērba vārtsargu, būdams jau cienījamā vecumā. Tādu meistaru kā Balderis ir ļoti maz. Viņš pavisam noteikti ir labākais Latvijas hokejists."

Oļegs Sorokins

"Viņam bija nestandarta slidojums. Hokejā parasti māca slidot ar iesēdienu, turpretī viņš slidoja teju taisnās kājās. Bet viņam bija ļoti spēcīgi un īsi atgrūdieni, kas ļāva viņam ātri mainīt kustības virzienu. Ar šīm prasmēm vien nepietiek, viņam arī bija galva uz pleciem. Viņš zināja, ko un kā darīt laukumā. Balderis ir tas spēlētājs, kura dēļ vispār sāku spēlēt hokeju."

Pats šā stāsta varonis, atbildot uz jautājumu par motivāciju spēlēs pret vājākiem pretiniekiem, bija visai tiešs un konkrēts. "Protams, gribējās iemest vārtus. Katrs to grib izdarīt katrā spēlē," stingri noteica Balderis.

"Vairums spēlētāju mūsu komandā bija veterāni, bijušie Rīgas "Dinamo" hokejisti. Par nopelnīšanu aizmirstiet, tur spēlēja par brīvu (smejas). Spēlējām prieka pēc. Puiši nāca un spēlēja vakarā pēc darba," atceras Latvijas hokeja leģenda.

Laukumā sevišķus asumus Balderis neatminas. "Kādā momentā kāds kādu kaut kur aizskāra ne tā kā drīkst. Tad radās kādi saasinājumi, bet būtībā visi spēlēja mierīgi."

Patlaban 68 gadus vecais Balderis pēdējos gados hokeju vairs nespēlē, taču teniss ir cieņā.

"Uz ledus nekāpju kādus sešus gadus, tas etaps ir beidzies. Spēlēju tenisu pārsvarā ar cilvēkiem, kas ir nesaistīti ar sportu."