Kā es kļuvu par geju

2020. gada 17. novembris 00:01

3 min lasīšanai

12. novembris iesākās kā pilnīgi parasta diena. Duša, brokastis, buča sievai un bērnam. Pilnīgi nekas neliecināja, ka manā dzīvē kaut kas varētu mainīties. Ka varētu notikt kaut kas tāds, kas manu pārliecību varētu mainīt par 180 grādiem.

ABONENTIEM

Neko sliktu nenojaušot, kā ierasts, lapoju ziņu portālu. Acis aizķērās pie atsevišķām ziņām. “Oskars Lepers izsakās par savu līdzību ar Leonardo di Kaprio”, “Deniss Ševeļovs: "Kopš sāku skriet un meditēt katru dienu, sliktu dienu man vairs nav"”, “Iekārojami vecpuiši meklē līgavas”. Nez kāpēc nolēmu apskatīt iekārojamo vecpuišu bilžu galeriju – tiešām smuki puiši.

Tālāk, kā jau vienmēr, atvēru sporta sadaļu. Iepriekš nebiju ievērojis, ka Latvijas futbola izlases sportisti ir tik simpātiski un atlētiski. Šaurie karoga krāsas šorti ļoti labi izceļ viņu spēcīgos augšstilbu un gūžu muskuļus – prieks skatīties, jo bez spēcīgām kājām futbolā neuzvarēt. Un arī mūsu basketbolisti ir ļoti stalti, prieks, ka tādi vīri aizstāv valsts godu ārzemēs. Turklāt sviedru lāsēm klātos bicepsos ir kaut kas estētiski pievilcīgs. Nedaudz atgādina lielmeistara Mikelandželo leģendāro skulptūru “Dāvids”. Šī skulptūra ir vienkārši dievīga un sensuāla. Pat nedaudz uzbudinoša.