Lūsis komentē ⟩ Kā es kļuvu par geju (39)

Neko sliktu nenojaušot, kā ierasts, lapoju ziņu portālu. Acis aizķērās pie atsevišķām ziņām. “Oskars Lepers izsakās par savu līdzību ar Leonardo di Kaprio”, “Deniss Ševeļovs: "Kopš sāku skriet un meditēt katru dienu, sliktu dienu man vairs nav"”, “Iekārojami vecpuiši meklē līgavas”. Nez kāpēc nolēmu apskatīt iekārojamo vecpuišu bilžu galeriju – tiešām smuki puiši. 

Tālāk, kā jau vienmēr, atvēru sporta sadaļu. Iepriekš nebiju ievērojis, ka Latvijas futbola izlases sportisti ir tik simpātiski un atlētiski. Šaurie karoga krāsas šorti ļoti labi izceļ viņu spēcīgos augšstilbu un gūžu muskuļus – prieks skatīties, jo bez spēcīgām kājām futbolā neuzvarēt. Un arī mūsu basketbolisti ir ļoti stalti, prieks, ka tādi vīri aizstāv valsts godu ārzemēs. Turklāt sviedru lāsēm klātos bicepsos ir kaut kas estētiski pievilcīgs. Nedaudz atgādina lielmeistara Mikelandželo leģendāro skulptūru “Dāvids”. Šī skulptūra ir vienkārši dievīga un sensuāla. Pat nedaudz uzbudinoša.

Aizdomājos, ka sieviešu sports nemaz nav īsts sports. Viņu vārgie un nespējīgi ļumīgie ķermeņi nav paredzēti sportošanai. Arī krūtis noteikti traucē. Un tie garie mati. Un skaidrs, ka reizi mēnesī viņas pāris dienas vispār neko nespēs izdarīt. Tieši tāpēc arī pilnīgi visos sporta veidos sieviešu sasniegtie rezultāti ir daudz zemāki nekā vīriešu.

Toties atlētiski, muskuļoti un maskulīni vīriešu ķermeņi – pilnīgi cita lieta. Treniņos līdz perfekcijai izkoptā fiziskā forma padara viņu ķermeņus par burtiski kaujas mašīnām, kas gatavas jebkurā mirklī izšaut pretinieku virzienā. Lūk, tas ir īsts sports!

Dienai ritot uz priekšu, aizdomājos, ka arī ikdienā tomēr daudz patīkamāk ir komunicēt ar vīriešiem. Viņi nav tik emocionāli kā sievietes, saka to, ko domā, nevis gaida, ka tu to uzminēsi. Un sieviešu garastāvokļa svārstības taču vispār nav izturamas. Ja tā padomā – mainīgais garastāvoklis pilnīgi noteikti varētu būt traumatisks arī bērniem. Iespējams, bērni izaugtu daudz normālāki un līdzsvarotāki, ja tēva un mātes vietā viņiem būtu divi tēvi. 

12. novembris bija vēl tikai pusē, kad sapratu, ka manī kaut kas ir mainījies. Kas atgadījās? Kas sagrāva manas ģimeniskās vērtības un sadragāja izpratni par tradicionālu ģimeni? Sociālajos tīklos atradu kādu labklājības ministres Ramonas Petravičas tvītu: “Satversmes 110. pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti. Šodienas Satversmes tiesas spriedums ir apdraudējums ģimeniskajām vērtībām un izpratnei par tradicionālu ģimeni.”

Ramona ir ļoti spēcīga un pieredzējusi politiķe, kura sāka darboties politikā vēl tālajā 2017. gadā. Viņai ir elitāras un padziļinātas zināšanas savas ministrijas pārvaldāmajās jomās, kas iepriekš noslīpētas, strādājot par finanšu vadītāju sava vīra piecu pārtikas veikalu uzņēmumā SIA "Monēta" Saldū. Rīgas Tehniskajā universitātē apgūtā bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāte ļauj politiķei pilnībā realizēt Labklājības ministrijas misiju – veidot cieņpilnu, sociāli drošu, iekļaujošu un līdztiesīgu vidi ikvienam. 

Par augstajām prasmēm un spēju atbilstību ministrijas vadīšanai liecina fakts, ka Petraviča ir vienīgā ministre, kas saglabājusi arī Saeimas deputātes mandātu. Proti – ministrijas vadīšana no rokas dodas tik viegli, ka paralēli tam savas zināšanas var izmantot, palīdzot attīstīt arī citas jomas un valsti kopumā. Tāpat – viņa vienmēr atstāj ļoti inteliģenta un gudra cilvēka iespaidu. 

Ņemot šo visu vērā, ir pilnīgi saprotams, ka Ramonai Petravičai taisnība. Satversmes tiesas spriedums izpostīja manu dzīvi un padarīja mani par geju. Uzmanieties – jūs būsiet nākamie!