Vai proeiropeiskas kandidātes uzvara Moldovas prezidenta vēlēšanās nozīmē Krievijas ietekmes beigas? (1)

Moldovas prezidente Maija Sandu Foto: EPA/Scanpix
TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X

15.novembrī Moldovā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja opozīcijas kandidāte Maija Sandu. Viņa pārspēja līdzšinējo valsts galvu Igoru Dodonu, kurš tiek uzskatīts par vienu no redzamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājiem postpadomju telpā. Vai proeiropeiskās Sandu kļūšana par prezidenti iezīmēs Krievijas ietekmes norietu Moldovā? 

Pēc uzvaras vēlēšanās Sandu uzrunāja savus atbalstītājus, lai pateiktos viņiem par uzticību un ieskicētu savus politiskos mērķus. Daļu uzrunas viņa teica krievu valodā, kas varētu būt tulkojama gan kā vēršanās pie Moldovas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, gan kā signāls Krievijai, ar kuru Moldovu saista ciešas ekonomiskās attiecības, vēsta RFE/RL.

“Mēs veidosim valsti, kurā nozīmīgos amatus ieņems kompetenci cilvēki, neskatoties uz viņu etnisko piederību. Mēs veidosim līdzsvarotu ārpolitiku, kas balstīta uz Moldovas nacionālajām interesēm un pragmatisku dialogu ar visām valstīm,” savā uzrunā paziņoja Sandu.

Prezidenta vēlēšanas piedāvāja radikāli atšķirīgas divas konkurējošās ģeopolitiskās vīzijas, un tās lielā mērā tika uzskatītas par referendumu attiecībā uz Moldovas ārpolitikas virzienu. 

Līdzšinējais prezidents Igors Dodons nekautrējas publiski apbrīnot Putinu, savukārt Sandu savu priekšvēlēšanu kampaņu balstīja uz cīņu pret korupciju un slavēja Eiropas Savienību. 

Laikā, kad liela daļa postpadomju telpas piedzīvo saspringtus laikus, Krievijas atbalstīta prezidenta sakāve Moldovā var radīt Kremlim jaunas galvassāpes un apgrūtināt tā centienus saglabāt vai pat palielināt savu ietekmi bijušajās padomju republikās.

Kas ir Maija Sandu? 

Topošajai Moldovas prezidentei ir 49 gadi. Viņai ir ekonomistes izglītība, vēsta Krievijas medijs “Meduza”. 

Savu karjeru valsts struktūrās sāka 1994.gadā, sākot strādāt Ekonomikas ministrijā. 1998.gadā pārgāja strādāt uz Pasaules bankas Moldovas struktūrvienību, bet 2005.gadā atgriezās Ekonomikas ministrijā. 2010.gadā kļuva par Pasaules bankas izpilddirektora padomnieci un pārcēlās uz Vašingtonu. Šajā amatā nostrādā divus gadus. 

Pēc atgriešanās Moldovā 2012.gadā Sandu kļuva par izglītības ministri. Viņas vadībā tika īstenota virkne reformu, tostarp 2014.gadā tika atcelta obligāta prasība visiem skolēniem apgūt krievu valodu. 

Reformu Sandu toreiz skaidroja ar varas iestāžu lēmumu ļaut vecākiem pašiem izvēlēties, kādas svešvalodas apgūs viņu bērni. 

“Neviens neplāno vērsties pret krievvalodīgajiem,” skaidroja toreizējā izglītības ministre Sandu.

Izglītības ministres amatu Sandu atstāja 2015.gadā.  

2016.gadā viņa kļuva par eiropeiski noskaņotās partijas “Rīcība un solidaritāte” līderi. Tajā pašā gada viņa piedalījās arī prezidenta vēlēšanās, kurās palika otrajā vietā. 

2019.gadā Sandu aptuveni pusgadu vadīja Moldovas valdību. Par premjerministri viņa kļuva pēc tam, kad viņas partija vienojās ar citiem politiskajiem spēkiem, tostarp Dodona Sociālistu partiju par sadarbību, lai liegtu oligarham Vladimiram Plahotņukam iespējas ietekmēt politiku valstī. 

Tomēr 2019.gada novembrī Sandu premjerministres amatu zaudēja, jo Moldovas parlaments viņas vadītajai valdībai izteica neuzticību. 

Oficiālais neuzticības izteikšanas iemesls bija parlamenta neapmierinātība ar ministru darbu, tomēr kā Lielbritānijas raidsabiedrības BBC krievu valodas versijai norādīja vairāki situāciju pārzinoši avoti, reālais iemesls varētu būt oligarha Plahotņuka ietekmes atjaunošanās vai arī Maskavas neapmierinātība ar eiropeiski noskaņotu valdības vadītāju.

Ierobežotā vara 

Moldovas prezidentes amatā Sandu stāsies šā gada 23.decembrī. Tomēr viņas vara parlamentārajā Moldovā būs visai ierobežota, vismaz sākotnēji, norāda RFE/RL. 

Situācija var būtiski mainīties, ja nākamajās parlamenta vēlēšanās uzvarēs virzību uz Eiropu atbalstošās partijas. 

Saprotams, ka Sandu uzņemtais kurss Eiropas virzienā satrauc Maskavu, tomēr maz ticams, ka atbrīvošanās no Krievijas ietekmes būs ātra un vienkārša. 

Eiropas integrācijas “draudu” kārti prezidenta vēlēšanās izspēlēja arī Sandu konkurents Dodons. 

Viņš apgalvoja, ka Sandu eiropeiskais kurss nozīmējot skolu slēgšanu, plašu ierobežojumu ieviešanu cīņā ar Covid-19, kā arī saspīlējuma radīšanu attiecībās ar Krieviju.

“Putina pragmatisms” 

Kremlis vēl pirms vēlēšanām paziņoja, ka Krievija ir gatava sadarbībai ar nākamo Moldovas prezidentu, neatkarīgi no tā, kas uzvarēs velēšanās. 

Putins jau publiski apsveicis Sandu ar uzvaru velēšanās. 

Kā norāda Kārdifas Universitātes Aukstā kara vēsturnieks Sergejs Radčenko, operatīvais apsveikums ir kārtējā Putina pragmatisma izpausme. 

Šis Krievijas pragmatisms esot izpaudies, piemēram, sadarbībā ar jauno Armēnijas valdību, kas stājās 2018.gadā stājās miermīlīgu protestu rezultātā kritušās prokrieviskās valdības vietā.  

Radčenko pauž viedokli, ka Krievija ir gatava sadarboties ikvienu, kas ņem vērā Krievijas intereses. 

Tikmēr Putina režīma kritiķi Sandu uzvaru vēlēšanās nodēvējuši par kārtējo triecienu Kremļa un Putina ambīcijām. 

Eksperti gan pauž viedokli, ka Moldovas un Krievijas attiecības nākotnē lielā mērā noteiks Sandu panākumi prezidentes amatā. 

ASV domnīcas “Kennan Institute” vadītājs Metjū Rojanskis Moldovas gadījumā velk paralēles ar Ukrainu un tās prezidentu Volodimiru Zelenski. Zelenskis 2019.gadā uzvarēja vēlēšanās, solot plašas reformas, tomēr ar reformu īstenošanu viņam diez cik labi nav veicies. 

Ja Sandu prezidentūras laikā Moldova uzradīs būtisku progresu korupcijas apkarošanā, viņa iegūs vēl lielāku sabiedrības atbalstu un apstiprinājumu, ka viņas izvēlētais kurss bijis pareizs. Ja progresa nebūs, tad Moldova var arī turpmāk palikt Krievijas ietekmes zonā. 

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu