15.novembrī Moldovā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja opozīcijas kandidāte Maija Sandu. Viņa pārspēja līdzšinējo valsts galvu Igoru Dodonu, kurš tiek uzskatīts par vienu no redzamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājiem postpadomju telpā. Vai proeiropeiskās Sandu kļūšana par prezidenti iezīmēs Krievijas ietekmes norietu Moldovā?
Pēc uzvaras vēlēšanās Sandu uzrunāja savus atbalstītājus, lai pateiktos viņiem par uzticību un ieskicētu savus politiskos mērķus. Daļu uzrunas viņa teica krievu valodā, kas varētu būt tulkojama gan kā vēršanās pie Moldovas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, gan kā signāls Krievijai, ar kuru Moldovu saista ciešas ekonomiskās attiecības, vēsta RFE/RL.
“Mēs veidosim valsti, kurā nozīmīgos amatus ieņems kompetenci cilvēki, neskatoties uz viņu etnisko piederību. Mēs veidosim līdzsvarotu ārpolitiku, kas balstīta uz Moldovas nacionālajām interesēm un pragmatisku dialogu ar visām valstīm,” savā uzrunā paziņoja Sandu.
Prezidenta vēlēšanas piedāvāja radikāli atšķirīgas divas konkurējošās ģeopolitiskās vīzijas, un tās lielā mērā tika uzskatītas par referendumu attiecībā uz Moldovas ārpolitikas virzienu.
Līdzšinējais prezidents Igors Dodons nekautrējas publiski apbrīnot Putinu, savukārt Sandu savu priekšvēlēšanu kampaņu balstīja uz cīņu pret korupciju un slavēja Eiropas Savienību.
Laikā, kad liela daļa postpadomju telpas piedzīvo saspringtus laikus, Krievijas atbalstīta prezidenta sakāve Moldovā var radīt Kremlim jaunas galvassāpes un apgrūtināt tā centienus saglabāt vai pat palielināt savu ietekmi bijušajās padomju republikās.