Melns un balts, pareizs un nepareizs neeksistē stāstā par Šušu - seno Kalnu Karabahas jeb Arcahas galvaspilsētu. “Tā ir mūsu svētā pilsēta, mēs to atbrīvosim un nekas mūs neapturēs!” - tā azerbaidžāņi. “Tā vienmēr ir bijusi armēņu pilsēta, tā pieder mums!” - tā armēņi.
Senā Arcahas galvaspilsēta, reiz lielākais zīda ražošanas centrs Kaukāzā, 19. gadsimtā bija bagātāka par Erevānu un Baku un sastāvēja no divām daļām - tjurku valodās runājošās musulmaņu apdzīvotās austrumu daļas un Armēnijas kristiešu rietumu daļas. Savstarpējie konflikti un asinsizliešanas sākās 20. gs. sākumā, lielākie no tiem bija Šušas slaktiņš 1920. gadā, kad pilsēta kļuva par gandrīz ekskluzīvi azerbaidžāņu apdzīvotu, un Pirmais Kalnu Karabahas karš, kad 1992. gadā pilsētu iekaroja armēņi, izspiežot no turienes azerbaidžāņus.
Tagad Šuša ir gaiļu piedziedāta, cilvēku pamesta rēgu pilsēta, kurā klejo bezsaimnieka govis un kurā dienu un nakti skan artilērijas lādiņu sprādzieni. Šušas aizstāvji pretinieku neredz, toties pretinieks redz viņus. Azerbaidžānas droni debesīs vēro pilsētu, dodot koordinātes savai artilērijai un lidmašīnām. Pirms dažām dienām dažu kilometru attālumā ir pamanīti arī pirmie pretinieka karavīri. Pēdējā kauja par pilsētu nenovēršami tuvojas.
Šuša atrodas stratēģiski svarīgā pozīcijā - 10 kilometru attālumā no tagadējās galvaspilsētas Stepanakertas un galvenais - 600 metrus augstāk kalnā. Tas, kurš kontrolēs Šušu, kontrolēs arī galvaspilsētu. Viss Kalnu Karabahas kara liktenis tiks izlemts šeit - Šušā.
Armēņu armija ir novietojusies pilsētas pievārtē, bet šķietami pamestajā pilsētas centrā nostāk no tukšajām ielām - daudzstāvu dzīvojamo ēku pagalmos var ieraudzīt mazas ar kalašņikoviem bruņotas vīru grupiņas. Klusuma brīžos viņi stāv ar smilšu maisiem norobežotu pagrabstāva ieeju priekšā, bet, sākoties artilērijas apšaudēm, mūk pagrabos, kur ir ierīkojuši sev bumbu patvertnes.
