Nauda runā ⟩ "Latvija šai krīzei bija sagatavojusies labāk nekā citas Eiropas valstis"

TVNET | FINANCENET
"Latvija šai krīzei bija sagatavojusies labāk nekā citas Eiropas valstis"
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 15
Foto: Juris Lisovs/TVNET

Vienkārši par naudas lietām, par aktuāliem jautājumiem ekonomikā – tas ir jaunais TVNET raidījums “Nauda runā”, ko vada SSE Riga profesors Arnis Sauka. Pirmā raidījuma viesis ir Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš pastāstīja par savu pieredzi valsts un komercsektorā, naudas atmazgāšanas apkarošanu, Covid-19 radīto krīzi un citām tēmām.

Kazāks pauž, ka šodien konceptuāli Covid-19 atšķiras no tā, par ko tika domāts pavasarī. Toreiz tā interpretācija bija tāda, ka tas būs viens un samērā īss vilnis, un tad no tā arī izrietēja visu atbalsta pasākumu programma.

“Pašreiz redzam, ka ir jau otrais vilnis. Pozitīvi, ka tuvu ir arī vakcīnas, taču tas noteikti nav vienas dienas jautājums. Daudz ticamāks scenārijs ir tad, ka tuvāk nākamā gada beigām būs vakcinēti pietiekami daudz cilvēku, lai vīruss vairs nevar izplatīties,” saka Kazāks.

Ekonomisko situāciju Latvijas Bankas prezidents salīdzina ar agrāk populāro rotaļlietu “Jo-jo” – pašlaik ir redzami dažādi riski, kas iezīmējušies no pirmā viļņa. Tāpat nevar izslēgt iespējamību, ka nākotnē būs arī trešais vilnis.

Pašreizējā prognoze liecina, ka šogad Latvijas IKP varētu kristies par pieciem procentiem. Tomēr ir jāskatās uz citiem faktoriem. Līdz ar to, kopējais efekts varētu būt aptuveni astoņi procenti no IKP.

Lai sagatavotos krīzei, ļoti svarīgi ir veikt dažādas darbības izaugsmes laikā. Šajā laikā Latvija ir paveikusi vairākas nozīmīgas lietas ekonomikā, un viens neatsverams faktors ir dalība eirozonā.

“Eirozona ir milzīgs aizvējš, jo ja mēs skatāmies uz iepriekšējo un šo krīzi – tā ir diena pret nakti. Šogad pavasarī vairāk nekā 100 valstis prasīja aizdevumu Starptautiskajam valūtas fondam, jo nenoteiktības dēļ finanšu tirgi faktiski aizsala. Jā, centrālās bankas veica milzīgas intervences un šo stresa līmeni strauji samazināja. Tāpēc mums nebija situācija, kad mēs nevarētu aizņemties vai arī mums būtu jāaizņemas par ļoti dārgām izmaksām.

Mēs, Latvijas valsts kā daļa no eirozonas, jebkurā brīdī varam saņemt aizņēmumu par izdevīgiem nosacījumiem. Iepriekšējā reizē mums vienkārši “izslēdza elektrību” un aizņemties nebija iespējams, un mums bija jāiet pie Valūtas fonda,” saka Kazāks.

Tēmas
Uz augšu