Mēdz teikt, ka visi tiecoties pēc zināšanām un izglītība esot vērtīga lieta. Tā runā. Lai gan faktiski tā viss nav. Šodien, kad covid19 apdraud mūsu veselību, liela daļa internetā nemeklē zinošu epidemiologu, bet gan kāri tver „Gaiļezera feldšeres“ tīmekļa „preses konferenci“. Viņi sajūsmināti ieklausās šausmu stāstā par vakcīnām „kā eitanāzijas līdzekli“. Tad nu jāsāk domāt, ka cilvēkam nepatīk zināšanas un loģiski, argumentēti pierādījumi.

Labāk tad šis emocionālais stāsts, kurā neviens apgalvojums nav patiess, taču daļai tautas patīk klausīties un gribas visam noticēt. Spraigi magnetizējošs izklausās sašutums par to, ka vakcīnas „drīzāk nogalina, nekā palīdz“. Turpinot tēmu par to, ka „vara“ un „ārsti mums visu nestāsta“, šie bravūrīgo šarlatānu apgalvojumi atgādina sacelšanos pret pastāvošo varu. Ar domu, ka informatīvā vara steigšus jāņem pašu rokās.

Galu galā, ja mums ir tik viedas feldšerītes, kas atklāj varas (ārstu un zāļu ražotāju!) noslēpumus, tad jāpretojas visiem spēkiem tam, ko saka valdība vai Perevoščikovs. Jāņem vara savās rokās un – uz priekšu! Nost ar maskām un nost ar aizliegumiem! Protestēt patīk visiem, bet, vai karsēji aizdomājas, ar ko viss varētu beigties, ja visi ticētu viņiem. Nē, neaizdomājas. Gribas pretoties un viss. Tā murgi pārņem telpu un vairums turpina tos dzirdēt. Kas ar mums notiek? Kāpēc gribas, lai runā šarlatāni, turpretī zinošs eksperts nepavisam nav interesants avots, kuru vajadzētu izvilkt no laboratorijas un ņemt vērā.

CopyLinkedIn Draugiem X