Mēdz teikt, ka visi tiecoties pēc zināšanām un izglītība esot vērtīga lieta. Tā runā. Lai gan faktiski tā viss nav. Šodien, kad covid19 apdraud mūsu veselību, liela daļa internetā nemeklē zinošu epidemiologu, bet gan kāri tver „Gaiļezera feldšeres“ tīmekļa „preses konferenci“. Viņi sajūsmināti ieklausās šausmu stāstā par vakcīnām „kā eitanāzijas līdzekli“. Tad nu jāsāk domāt, ka cilvēkam nepatīk zināšanas un loģiski, argumentēti pierādījumi.
Labāk tad šis emocionālais stāsts, kurā neviens apgalvojums nav patiess, taču daļai tautas patīk klausīties un gribas visam noticēt. Spraigi magnetizējošs izklausās sašutums par to, ka vakcīnas „drīzāk nogalina, nekā palīdz“. Turpinot tēmu par to, ka „vara“ un „ārsti mums visu nestāsta“, šie bravūrīgo šarlatānu apgalvojumi atgādina sacelšanos pret pastāvošo varu. Ar domu, ka informatīvā vara steigšus jāņem pašu rokās.