Pandēmijas radītā krīze ir izgaismojusi dažādas sociālās problēmas. Viena no tām - nevienlīdzība un atsevišķu sociālo grupu diskriminācija. Jaunieši - tā ir sabiedrības grupa, kas "krīzes sitienu" saņem pirmie. Kas ir jādara, lai izvairītos no jaunas "zudušās paaudzes", intervijā portālam TVNET stāstīja Eiropas Jaunatnes foruma prezidente Karīna Autengrūbere (Carina Autengruber).

ABONENTIEM ABONENTIEM

Jaunietim, kas nestrādā, nav no kā veikt sociālās iemaksas, un pēc vairākām desmitgadēm tas ietekmēs viņa pensiju. Arī tiem jauniešiem, kas strādā darbā, kam nepieciešama zemāka kvalifikācija, nekā tā, kas ir iegūta, ir jādomā par savas karjeras maiņu un jāmēģina iegūt savai kvalifikācijai atbilstošu darbu.

Ilgstošs bezdarbs atstāj ilgtermiņa sekas – nereti visas dzīves garumā. Jauniešiem, kas nedzīvo pie vecākiem, ir jādomā par to, kā samaksāt par īri, kā samaksāt par pārtiku, transportu, kā arī citām nepieciešamībām.

Jau finanšu krīzes laikā nekas netika darīts, lai situācija jauniešiem būtu labāka. Tomēr pašlaik redzam, ka faktiski tiek pieļautas vecās kļūdas un valdības neinvestē jauniešos. Taču ir vērts investēt jaunajos cilvēkos, kvalitatīvās darba vietās, jo tādējādi mēs investējam nākotnē. Jaunietim, kam ir kvalitatīvs darbs, ir arī drošības sajūta, ka viņam ir ienākumi, kā arī dažādas sociālās garantijas. Ir jānodrošina investīcijas ilgtspējīgos risinājumos, kas ļautu celt jauno cilvēku dzīves līmeni.

Pretējā gadījumā redzam, ka nākamās krīzes laikā tieši jaunieši būs tie, kas pirmie saņems “krīzes sitienu”, jo šodien nebūsim pietiekami investējuši šīs problēmas atrisināšanai.