Viktors Dobrecovs - "zaglēns" un "bombardieris", kurš atteica "Skonto"
Neiespējami pārspēt?!
Viktors Dobrecovs ar faniem Foto: Latvijas Futbola federācija (LFF)
Viktors Dobrecovs - "zaglēns" un "bombardieris", kurš atteica "Skonto"
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

TVNET rubrikā "Neiespējami pārspēt?!" otrais stāsts ir par Latvijas futbola virslīgas vienā sezonā gūto vārtu rekordu. Tā autors kopš 2003. gada sezonas ir Viktors Dobrecovs, kurš SK "Liepājas metalurgs" rindās guva 36 vārtus. Rekordu viņš sasniedza 26 gadu vecumā. 

2003. gada sezonā Latvijas čempionu titulu izcīnīja "Skonto" futbolisti, 28 mačos sakrājot 73 punktus. "Skonto" guva 23 uzvaras, piedzīvoja četrus neizšķirtus un cieta vienu zaudējumu. Vienīgais "zāģis" tieši pret liepājniekiem ar 0:2. Otros no diviem vārtiem metalurga labā guva Dobrecovs.

"Skonto" sīvākais sāncensis SK "Liepājas metalurgs" čempioniem turnīra tabulā zaudēja piecus punktus. Savstarpējos mačos divreiz fiksēts neizšķirts 0:0, vienreiz liepājnieki atzina rīdzinieku pārākumu ar 1:5, bet vienreiz kurzemnieki uzvarēja ar jau minēto 2:0 pārsvaru.

Kopumā 2003. gada čempionātā SK "Liepājas metalurgs" guva par deviņiem vārtiem vairāk nekā "Skonto". Liepājnieki pretinieku vārtos iesita 100 reizes, lielāko daļu Dobrecovs (36) un sezonas otrais labākais snaiperis Ģirts Karlsons (26). Trešajā vietā ierindojās "Skonto" uzbrucējs Māris Verpakovskis (22).

SK "Liepājas metalurgs" ir vienīgā komanda, kas Latvijas virslīgas sezonā guvusi 100 vārtus. Vairākas reizes ļoti tuvu bija piecpadsmitkārtējā čempione "Skonto". Būtībā tas "Skonto" izdevās 1995. gadā, taču "Pārdaugava" izstājās no čempionāta, tāpēc 4:0 uzvara tika anulēta un "skontieši" finišēja ar 99 vārtiem.

Dobrecova spēles maniere - mednieka instinkts, īstajā brīdī atrodas īstajā vietā

"Dobrecovam bija ļoti izteikta jebkuram uzbrucējam nepieciešamā īpašība būt īstajā brīdī un īstajā vietā. Viņam bija mednieka instinkts.

Labākie vārtu guvēji, vienalga kādā līmenī - Latvijas virslīgā, Anglijas premjerlīgā vai Vācijas bundeslīgā, viņi paredz vienu vai divus gājienus uz priekšu, kur varētu būt bumba un kur varētu iedot piespēli," norādīja sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns.

"Liepāja lielā mērā spēlēja uz viņu un uz Ģirtu Karlsonu. Arī Ģirtam bija tā pati īpašība, bet viņi abi bija atšķirīgi spēlētāji. Ģirtam daudz deva augšējās piespēles, viņš daudz guva vārtus ar galvu, bet ne tikai. Ja tev komandā ir divi tādi dažādi spēlētāji priekšējā līnijā, tad pretiniekiem ir lielas problēmas. Liepājas uzbrukums tolaik bija gan spēcīgs, gan dažāds. Tas veicināja to, ka Viktors varēja izpausties pilnā mērā, apliecināt vārtu gūšanas talantu ar savu intuīciju un meistarību."

2003. gada sezonā savu artavu SK "Liepājas metalurgs" rezultativitātē deva arī Krievijas futbolists Aleksandrs Katasonovs (10 vārti), Kristaps Grebis (6 vārti), lietuvietis Edvīns Lukaševičs (6), Edijs Daņilovs (5), ukrainis Jurijs Gricina (3), Jurģis Kalns (3), Jānis Rinkus (2), Intars Kirhners (1) un slovāks Jans Šafranko (1).

Dobrecovs bija vārda vislabākajā nozīmē viltīgs spēlētājs. Tas ir uzbrucēja kapitāls, tas dažādi izpaudās. Kad vajadzēja, viņš mācēja mazliet notēlot. Arī tā ir meistarība, kas ir jāpieprot, kaut gan daudzus tas kaitina.

Anatolijs Kreipāns

Viktors Dobrecovs pārmij kādu vārdu ar spēles tiesnesi
Viktors Dobrecovs pārmij kādu vārdu ar spēles tiesnesi Foto: Latvijas Futbola federācija (LFF)

Latvijas futbola izlases visu laiku labākais vārtu guvējs Māris Verpakovskis, kurš valstsvienības rindās bija precīzs 29 reizes, arī atzīmē Dobrecova dotības teicami lasīt spēles situācijas.

"Viņam bija fenomenāla vārtu gūšanas izjūta. Viņš vienmēr mācēja atrasties īstajā vietā un īstajā laikā. Viņam bija izteikta "bombardiera" intuīcija. Laukumā viņš jutās kā zivs ūdenī. Viņš allaž paredzēja, kur atlēks bumba, kur sekos piespēle. Viņš mācēja aukstasinīgi izmantot vārtu gūšanas momentus," atceras Verpakovskis.

"Viņš nebija mega ātrs, mega tehnisks. Viņam nebija arī ļoti labs tālsitiens. Ir uzbrucēji, kuriem ir daudz iespēju gūt vārtus, taču viņi tās neizmanto. Ja Viktoram bija trīs momenti, viņš guva vismaz divus golus.​"

Māris Verpakovskis

2003. gada sezonā SK "Liepājas metalurgs" komandā spēlēja tobrīd 21 gadu vecais, perspektīvais uzbrucējs Jurģis Kalns. Savu kādreizējo komandas biedru viņš uzteica par prasmi iegūt "otrās bumbas".

Jurģis Kalns
Jurģis Kalns Foto: Sanita Ieva Sparāne (FK Tukums 2000 TSS/Facebook)

"Viņam tas ņuhs, tā oža bija baigi laba. Viņš mācēja būt īstajā vietā soda laukumā. Tā bumba regulāri nonāca pie viņa. Viņam vienmēr līdzās bija kāds garais uzbrucējs - Karlsons vai Katasonovs. Dobriks mācēja savākt otrās bumbas, viņš bija ļoti tendēts uz tām. Pēc katras gaisa divcīņas, kurā piedalījās Karlsons, Katasonovs vai Grebis, viņš savāca tās otrās bumbas un izveidoja sev momentus. Šī īpašība nepiemīt visiem uzbrucējiem, tā piemīt tikai augstas klases uzbrucējiem," uzskata Kalns.

"Tās īpašības, kas viņam piemīt, ir ļoti grūti iemācīt otram. Tās ir dabas dotas. Viņš bija spēlētājs, kurš mācēja veidot labu kolektīvu. Viņš vienmēr un visur bija pozitīvs - ļoti labs komandas biedrs."

Līdzīgi sarunā ar TVNET izteicās arī 2003. gada sezonas otrais labākais "bombardieris" Ģirts Karlsons, kurš guva 26 vārtus SK "Liepājas metalurgs" sastāvā.

"Viņam bija laba uzbrucēja oža. Viņš vienmēr bija pareizajā vietā. Zināja, kur tā bumba būs. Tas bija gads, kad mums abiem tā spēle labi vedās. Viens otru laukumā labi sapratām, zinājām, ko gaidīt vienam no otra. Viņš zināja manas, un es viņa darbības. Bijām labs tandēms jeb duets. Tas mums tiešām bija labs gads," sacīja Karlsons.

Dobrecovs sarunā ar TVNET uzsver, ka vārtu gūšanas rekordu nebūtu izdevies sasniegt bez lielisko komandas biedru palīdzības. Viņš arī atminas, ka SK "Liepājas metalurgs" kluba vadība mudināja sezonu noslēgt ar 100 gūtiem vārtiem, lai vismaz šajā rādītājā pārspētu "Skonto" un labotu virslīgas rekordu.

"Kopā ar Ģirtu togad guvām 62 vārtus no komandas 100 goliem. Tas arī joprojām ir rekords. "Skonto" pirms tam bija izdevies gūt 99 vārtus sezonā. Pēdējā kārtā mums bija uzdevums sasniegt 100 gūto vārtu robežu. Kluba prezidents teica, ka mums vismaz kaut kur ir jāpārspēj "Skonto". Pirms pēdējās spēles bijām guvuši 98 vārtus. Sezonas pēdējā mačā ar 2:0 pārspējām "Dinaburg FC", pašam izdevās gūt vienus vārtus," pastāstīja Dobrecovs.

"Viegli aprēķināt - mēs ar Ģirtu guvām 62% no komandas vārtiem. Mums kā uzbrucējiem tā sezona tiešām bija ļoti laba, ar Ģirtu bijām labs duets. Domāju, ka laukumā viens otru labi jutām, tomēr arī veiksmes faktors neizpalika. Metalurga laikos visi mani uzbrukuma partneri - Rolands Bulders, Aleksandrs Katasonovs, Ģirts Karlsons, arī Kristaps Grebis, ar kuru gan kopā laukumā bijām mazāk - bija augumā raženi, tuvu diviem metriem. Viņi pretinieku soda laukumā uzvarēja daudzās divcīņas. Daudz kas bija atkarīgs arī no maniem partneriem.

"Basketbola terminoloģijā runājot - es ļoti labi jutu, kur tās atlēkušās bumbas kritīs," teica šī stāsta galvenais varonis.

Dobrecovs piekrīt tam, ka vārtu gūšanas instinktu, visticamāk, nevar uztrenēt, jo tas vairāk ir iedzimts. Tomēr viņš uzskata, ka ir iespējams sevi piespiest atsevišķās epizodēs izdarīt vairāk, nekā no futbolista tobrīd varbūt tiek gaidīts.

"Ja partneris laukumā izskrien viens pret vienu ar vārtsargu, daudzi nemaz neskrien līdzi, jo domā, ka uzbrucējs apspēlēs vārtsargu un gūs vārtus. Es vienmēr skrēju līdzi ar domu, ka vārtsargs tomēr var atsist vai bumba var trāpīt pa vārtu stabu. Kaut arī procentuāli iespējamība ir niecīga, tomēr es skrēju ar ticību, ka tā bumba var nonākt pie manis. Grūti to noraksturot - neatlaidība vai vienkārši ticība, ka bumba nonāks pie tās manas kājas.

Ir tā - es gribu, es skriešu, es darīšu, man vajag. Ja mēs stādām ābeli, mēs taču gribam, lai pēc gadiem ir laba ābolu raža. Tāpēc es skrienot ieguldu darbu, jo vēlos gūt vārtus. Varbūt daudziem uzbrucējiem šā instinkta pietrūkst, jo viņi nodomā - ai, gan jau būs iespējas, neskriešu liekus 50 metrus. Es labāk skrēju un ticēju, ka tā bumba atlēks tur, kur būšu es."

2003. gadā Latvijā būtībā bija trīs profesionāli futbola klubi, kas savā starpā konkurēja, bet pārējās komandas bija vājākas. Arī šis faktors bija izšķirošs, kāpēc Dobrecovam izdevās gūt 36 vārtus vienā sezonā.

"Ne tikai Latvijas, bet visas pasaules futbols šo gadu laikā ir mainījies, paliek arvien grūtāk spēlēt. Protams, togad komandu līmeņi bija dažādi. "Skonto", "Liepājas metalurgs" un "Ventspils" bija profesionālas komandas, bet pārējās bija grūti nosaukt par profesionālām. Šajos trīs klubos bija zināms, ka 10. vai 15. datumā tev būs alga, citos bija jāpagaida viena, divas, trīs nedēļas. Dažiem sezonas pēdējos trīs mēnešos vispār nemaksāja. Tolaik uzbrucējam vārtus bija vieglāk gūt," atzīst Dobrecovs.

Vai tuvākajā laikā rekordu iespējams pārspēt?

Virslīgā šosezon rezultatīvi spēlēja Nigērijas futbolists Tolu Arokodare, kurš "Valmiera FC" sastāvā 16 mačos guva 15 vārtus. Vasarā viņš pārcēlās uz Vācijas bundeslīgas klubu "Koln". 

15 vārtus šosezon virslīgā guva Serbijas futbolists Nemanja Belakovičs (Jūrmalas "Spartaks"), bet par labāko "bombardieri" ar 18 vārtiem kļuva brazīlietis Dodo (FK "Liepāja"). 

Starp latviešiem labākais vārtu guvējs bija Raimonds Krollis, kurš FK "Metta" labā guva 11 vārtus. 

"Iepriekšējos divus gadus labākajiem bija pa 15, šogad 18 vārti. Tik spilgtu uzbrucēju nav bijis pēdējā laikā. Kaut gan mēs nezinām, cik būtu šogad guvis Tolu, ja viņš paliktu līdz sezonas beigām, nevis pārceltos uz Vācijas bundeslīgu," sprieda Kreipāns. 

"Nešaubos, ka viņam būtu pāri 20, bet vai pāri 30?"

"Protams, jāskatās, cik bija komandu un cik bija spēļu katrā no sezonām. Ir svarīgi, kāds līmenis ir turnīra tabulas vidusdaļas komandām un lejasgala komandām. Ja nevar uzvarēt spēlē, var censties neļaut līderim gūt vārtus," uzskata sporta žurnālists.

"Pēdējos gados tomēr nav tik ļoti izteiktu pastarīšu, par kuriem visi zina, ka viņus dauzīs. Tolaik vidējais līmenis nebija tik augsts kā tagad pēdējos trīs, četrus gadus. Sezonas sākumā Emersons (RFS) spēlēja ļoti pārliecinoši un guva daudz vārtu, bet Dodo sāka nepārliecinoši, taču beigās atvērās. Ej nu sazini, cik būtu Tolu sasitis. Belakovičs tomēr vairāk ir pussargs, nevis uzbrucējs. Nu no mūsējiem Krollis būtībā ir vienīgais, kurš perspektīvā varētu iesist 20 un vairāk. Mums jau tomēr lielākā daļa uzbrucēju ir leģionāri. Lai Krollis nākamgad iesit 20, tad viņš "Mettā" noteikti vairs nespēlēs," teica Kreipāns.

"Skatoties, cik pēdējos gados rezultatīvākie spēlētāji virslīgā gūst vārtus, domāju, šo rekordu nevar pārspēt," uzskata Verpakovskis. 

"To varbūt varētu paveikt, ja virslīgā būtu 12 komandas. Neticu, ka tuvākajā laikā kāds varētu viņu [Dobrecovu] apdzīt 10 komandu čempionātā. Latvijas čempionātā pēdējā laikā nav tik izteiktu "bombardieru"," sacīja Latvijas futbola leģenda.

Līdzīgi domā arī Kalns, kurš netic, ka kāda komanda varētu sezonā gūt 100 vārtus, 36 no tiem labākais "bombardieris". Arī viņš domā, ka virslīgā jāpieaug komandu skaitam, lai šos rekordus varētu pārspēt.

"Spēļu rezultāti tolaik bija lielāki. Tagad to atkārtot ir ļoti grūti, ja nu vienīgi virslīgā būs vairāk komandu. 36 vārtus gūt tagad šķiet neiespējami. Tagad 20 jau būtu labs rādītājs. Nezinu, cik augstas klases spēlētājam jābūt, lai katrā spēlē sistu iekšā. Domāju, ka tas tuvākajos gados nenotiks."

Kalns atzīmē, ka virslīgas vidējais līmenis ir audzis. Graujoši rezultāti ir retāk. Sagrāves tiek piedzīvotas vairāk apstākļu sakritības dēļ, nevis komandu spēka samēru lielās atšķirības dēļ.

"Virslīgas vidējais līmenis viennozīmīgi ir audzis - tolaik bija "Skonto", "Liepājas metalurgs" un "Ventspils", kas savā starpā cīnījās, bet ar pārējām komandām bija jau četru un vairāk vārtu starpība. Tagad reti ir lielas sagrāves, dažreiz tās gadās apstākļu sakritības dēļ."

Dobrecovs savulaik saderēja ar sporta žurnālistu Askoldu Uldriķi, ka viņa vārtu gūšanas rekords vairākus gadus netiks labots. Rekorda autors joprojām ir pārliecināts, ka pārskatāmā nākotnē neviens viņu nepārspēs.

Askolds Uldriķis
Askolds Uldriķis Foto: Paula Čurkste/LETA

"Kad sasniedzu šo rekordu, es salīgu ar Askoldu Uldriķi, vai 10 gadu laikā kāds mani pārspēs. Mēs salīgām 2005. gadā, un 2015. gadā viņš man uz preses konferenci atnesa konjaka pudeli, kad strādāju par treneri FK "Liepāja". Es viņam teicu, ka varu salīgt vēl uz 10 vai pat 20 gadiem," teica Dobrecovs. "Domāju, ka tas nav un nebūs iespējams. Protams, ka tas būs grūti izdarāms, jo futbols kļuvis kvalitatīvāks. Klubi, treneri iegulda lielāku darbu, prasības pret spēlētājiem ir augstākas. Diez vai šo rekordu kāds tuvākajā laikā gāzīs."

 

Latvijas izlasē Dobrecova kontā 18 spēles, 0 vārtu

"Uzbrucēju pozīcijā Latvijas izlasē [deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā] bija liela konkurence - Māris Verpakovskis, Marians Pahars, Vīts Rimkus un citi. Līdz ar to Dobrecovs nav ne pirmais, ne pēdējais, kurš savā līgā vai čempionātā sit daudz, bet izlasē netiek pie teikšanas," uzskata Kreipāns.

Pieredzes bagātais sporta žurnālists Dobrecova gadījumu salīdzina ar konkrētu piemēru ārzemēs, kad labs uzbrucējs netiek spēlēt savā valstsvienībā. 

"Nīderlandei ir uzbrucējs Bass Dosts, kurš valstsvienībā 18 mačos guvis vienus vārtus, kaut gan bijis viens no labākajiem vārtu guvējiem Nīderlandes, Portugāles un Vācijas čempionātos," teica Kreipāns.

Patlaban 31 gadu vecais Dosts atsevišķās sezonās spēlējis ļoti rezultatīvi. "Heerenveen" komandā 32 vārti 34 spēlēs Nīderlandes čempionātā, 16 vārti 21 spēlē Vācijas bundeslīgā "Wolfsburg" rindās, 34 vārti 31 spēlē un 27 vārti 30 spēlēs Portugāles čempionātā "Sporting CP" sastāvā.

"Uzbrukumā neuzliksi četrus vai piecus spēlētājus, kā to dara aizsardzībā vai vidējā līnijā. Var spēlēt divi uzbrucēji, reizēm arī trīs, ja trešais vairāk ir kā desmitais numurs jeb uzbrūkošais centra pussargs," norādīja Kreipāns. 

"Toreiz jau arī daudz baumoja, ka viņu aicināja uz "Skonto", bet viņš neaizgāja, tāpēc galvenais treneris Aleksandrs Starkovs neņēma viņu Latvijas izlasē. Skaidrs, ka Starkovam sirdij tuvākais bija "Skonto", nevis jebkurš cits klubs. Tomēr nedomāju, ka tas bija izšķirošais faktors," domā žurnālists.

Verpakovskis domā, ka Dobrecova karjera varēja izvērsties citādāk, ja viņš piekristu pāriet uz "Skonto", kad bija tāda iespēja.

"Domāju, ja viņš būtu vienā laikā ar mani aizgājis uz "Skonto", viņam karjera izvērstos savādāk - tā būtu daudz veiksmīgāka." 

"Zinu, ka tolaik "Skonto" interesējās par viņu. Tolaik caur "Skonto" bija iespēja tikt spēlēt ārpus Latvijas. Visiem ārzemēs "Skonto" bija pazīstams klubs. Caur "Skonto" bija daudz lielāka iespēja tikt spēlēt Latvijas izlasē," sacīja Verpakovskis.

Karlsons domā, ka Dobrecovam, iespējams, mazliet pietrūka fizisko parametru, lai viņš spēlētu ārzemēs. Kā arī "Skonto" bija labākais un būtībā vienīgais tramplīns Latvijā, lai pārceltos uz kādu ārzemju klubu.

"Viktors nebija masīvs, muskuļains vai super ātrs. Viņš zināja savus plusus un uz tiem arī strādāja, izmantoja tos."

Ģirts Karlsons

"Anglijā un Vācijā varbūt vairāk vajadzīgi spēcīgi uzbrucēji, tomēr ir jau visādi gadījumi. Spānijā tolaik bija Rauls, kurš nav liela auguma. Mesi arī ir tāds. Viņiem ir savas ātruma un citas īpašības. Droši vien arī veiksmes pietrūka - ka tevi īstajā brīdī kāds pamana un uzaicina spēlēt," teica Karlsons.

"No citiem klubiem toreiz bija tikpat kā nereāli aizbraukt kaut kur. Pat ja bija kādi varianti, ne īpaši gribēja laist spēlētājus prom. Liepāja prasīja lielas summas, uz futbolistu pārdošanu toreiz tik ļoti nestrādāja. "Skonto" bija izlases bāzes klubs un ar atpazīstamu vārdu. Tur vairāk strādāja uz to, lai spēlētājus notirgotu."

"Mēs, liepājnieki, baigi nerāvāmies uz "Skonto", jo tie bija mūsu konkurenti, un zinājām, ka mūs uztvers kā nodevējus, ja pāriesim pie viņiem," piebilda Karlsons.

Viktors Dobrecovs (pirmais no kreisās)
Viktors Dobrecovs (pirmais no kreisās) Foto: Latvijas Futbola federācija (LFF)

Verpakovskis par pāreju no SK "Liepājas metalurgs" uz "Skonto" saņēma kritikas devu gan spēlēs no skatītāju tribīnēm, gan arī sadzīvē uz ielas.

"Spēles laikā tika kliegti visādi apvainojoši saukļi. Dažkārt arī Liepājā uz ielas kāds varēja pienākt un kaut ko pateikt," atceras futbolists. 

Kāpēc Dobrecovs atteica "Skonto"?

"Skonto" aicināja Dobrecovu spēlēt Rīgas komandā, kas bija Latvijas izlases bāzes klubs. Tomēr liepājnieks palika uzticīgs dzimtajai pilsētai, palikt komandā viņu pierunāja SK "Liepājas metalurgs" prezidents Sergejs Zaharjins.

"Vēl pirms sasniedzu rekordu, "Skonto" mani jau iepriekš aicināja, taču Zaharjins mani pielauza to gājienu neizdarīt, lai es paliktu Liepājā. Lai tiktu uz ārzemēm, tolaik bija jāspēlē "Skonto". Ja spēlēji "Skonto", tu biji tuvāk Latvijas izlasei," teica Dobrecovs. "Tolaik bija viens piedāvājums - jā vai nē. Ja atteici, otru reizi tev neko nepiedāvāja."

"Tolaik notika sadraudzības turnīri "Ziemas kauss", kas risinājās Maskavā un Sanktpēterburgā. Tur piedalījās bijušās Padomju Savienības valstu čempionvienības. "Skonto" vienmēr tur spēlēja veiksmīgi. Tur bija reālāk tikt pamanītiem skautu un treneru acīs. Tur bija lielākas iespējas pāriet uz kādu ārzemju klubu," atminas bijušais futbolists.

Dobrecovs gan nedomā, ka nepāriešana uz "Skonto" liedza viņam vairāk uzspēlēt Latvijas izlasē. Viņš atzīst, ka tā laika futbolistu paaudzē uzbrucēju pozīcijā konkurence bija ļoti liela, turklāt Verpakovskis spēlēja teicami.

"Tie bija Latvijas futbola zelta laiki. Mans spēlēšanas stils uz bumbas izjūtu blakus vārtiem varbūt īsti neiederējās. Izlasē bija vajadzīgs ātrums, kas bija Mārim. Viņš spēlēja visvairāk. Tad bija lielāka auguma uzbrucēji Vīts Rimkus, Andrejs Prohorenkovs.

Izkonkurēt Māri nebija reāli. Izlasē viņa sniegums bija fenomenāls rādītājs."

Viktors Dobrecovs cīņā par bumbu otrajā stāvā
Viktors Dobrecovs cīņā par bumbu otrajā stāvā Foto: Latvijas Futbola federācija (LFF)

Dobrecovs norāda, ka arī taktiskie risinājumi kļuva dažādāki, komandas vairāk izvēlējās spēlēt ar vienu izteiktu uzbrucēju, nevis diviem.

"Tolaik vairāk sāka izmantot dažādas taktiskās shēmas. Agrāk daudz spēlēja pēc sistēmas 4-4-2, ar diviem uzbrucējiem. Pēc tam jau sāka vairāk spēlēt 4-5-1 vai 5-4-1. Uzbrucējiem funkciju un iespēju palika mazāk," sacīja bijušais futbolists, kurš nu jau vairākus gadus strādā par treneri.

"Māra sniegumu nav vērts apspriest, viņš pelnīti tur bija un spēlēja. Nebija tā, ka kāds Māri vilka aiz ausīm un citus nelaida klāt. Ja viņš spēlētu un negūtu vārtus, tad tā būtu cita lieta. Viņš rādīja fenomenālu sniegumu, savu vietu pelnīti izkaroja un iebetonēja tā, ka neviens nevarēja tikt klāt," piebilda Dobrecovs.

SK "Liepājas metalurgs" novērtēja Dobrecova sniegumu laukumā arī ar algas pielikumu. Tolaik arī pārejas no viena uz citu Latvijas futbola klubu notika salīdzinoši daudz retāk.

"Protams, ja esi spēlētājs, kurš dod rezultātu, darba devējs piedāvās lielāku algu. Tie laiki arī atšķiras no mūsdienām. Tad tomēr bija tradīcijas. Lai pārietu no Liepājas uz "Skonto" vai no Ventspils uz Liepāju, tā bija gluži vai neiespējama misija. FK "Ventspils" prezidentam Jurijam Bespalovam ar SK "Liepājas metalurgs" prezidentu Sergeju Zaharjinu bija vienošanās, ka spēlētāju pārejas savā starpā netiek izskatītas," atceras Dobrecovs.

"Šajos laikos var staigāt vienalga kādā virzienā. "Riga FC" ar RFS var būt ienaidnieki, bet spēlētāji mierīgi pāriet no viena uz otru klubu. Vai, piemēram, šosezon Eduards Tīdenbergs bez problēmām no FK "Ventspils" pārgāja uz FK "Liepāja". Tolaik bija naids, un tādas pārejas nebija iespējamas."

"Atceros, kad Māris pārgāja uz "Skonto", bija liela kritikas deva. Liepājas futbola patrioti viņu līdz šai dienai uzskata par ienaidnieku, par nodevēju," piebilda Dobrecovs.

Viktors Dobrecovs sitiena brīdī
Viktors Dobrecovs sitiena brīdī Foto: Latvijas Futbola federācija (LFF)

Cik labākie futbolisti pelnīja?

"Tu gribi, lai man nodokļu inspekcija piezvana?" smejoties ar pretjautājumu atbildēja Dobrecovs. "Naudas vērtība tolaik bija citādāka. Toreiz benzīns litrā maksāja 20 santīmus, tagad 1,20 eiro. Tam laikam tā bija laba Latvijas sportista alga. Ja nekļūdos, tie bija aptuveni 2000 latu mēnesī," atklāja bijušais futbolists. 

"Katrā klubā bija citādāka sistēma. Piemēram, "Skonto" visiem algas bija vienādas - kādi 1000 dolāri. Taču "Skonto" spieda uz lielām prēmijām. Par vienu spēli bonuss bija kādi 700 dolāri. Ja mēnesī bija četras spēles, tad varēja aptuveni 3800 dolārus nopelnīt. Nebija šķirošanas: tas ir līderis - tam jāmaksā vairāk. Algas visiem bija vienādas. Lai pelnītu lielāku naudu, bija jāizcīna vieta pamatsatāvā," konkurentu peļņas iespējas izklāstīja Dobrecovs.

"Tur vēl bija atsevišķi principi - ja uzvar ar 4:0, tad vēl klāt 350 dolāru bonuss, ja uzvar ar 8:0, tad jau prēmija ir 1400 dolāri. Vienā no pašiem pirmajiem metalurga gadiem spēlējām ar "Skonto" un zaudējām ar 0:7, kad līdz spēles beigām bija 15 minūtes. "Skonto" vārtsargs Aleksandrs Koļinko pieslēdzās uzbrukumā uz stūra sitieniem, lai palīdzētu gūt astotos vārtus."

"Liepājā sistēma bija drusku citādāka, bija stabila alga, bet nebija ne tuvu tādas prēmijas. Liepājā spēlētājiem algas atšķīrās, te maksāja pēc taviem rezultātiem, pēc tava snieguma," piebilda Dobrecovs.

Cik vārtus 2003. gada Dobrecovs gūtu 2020. gadā Latvijas virslīgā?

"Skatoties, kuru komandu viņš pārstāvētu. Ja viņš spēlētu turnīra tabulas augšgala komandā, domāju viņš kādus 20-25 iesistu. Lejasgala komandā viņam to būtu grūtāk izdarīt," domā Verpakovskis.

"Fantazēt varam ļoti daudz, tomēr uzbrucējs futbolā viens pats nevar visu izdarīt. Nevar kā basketbolists pārdriblēt pāri laukumam iemest trīnīti vai no groza apakšas, vai iespraust grozā no augšas. Futbolā ļoti daudz kas ir atkarīgs no taviem partneriem. Man ir grūti spriest. Domāju, ka ar savu "čuiku" es gadā savus 15 sabakstītu," spriež Dobrecovs.

"Es biju tāds kā zaglēns, uz laukuma īpaši neizcēlos - ne ar ātrumu, ne ar fiziskajiem dotumiem, nebiju spēcīgs, ar lielu augumu. Varēju arī uz laukuma nostāvēt 88 minūtes, bet - ja man bija tas moments, tad es to izmantoju. Treneri man uzticējās, neņēma nost no laukuma, ja bija sīva spēle. Viņi zināja, ka es to bumbu kaut kā iebakstīšu vārtu tīklā."

Viktors Dobrecovs ar Latvijas čempionu kausu 2005. gadā, kad SK "Liepājas metalurgs" pārtrauca "Skonto FC" dominanci 13 gadu garumā.
Viktors Dobrecovs ar Latvijas čempionu kausu 2005. gadā, kad SK "Liepājas metalurgs" pārtrauca "Skonto FC" dominanci 13 gadu garumā. Foto: Latvijas Futbola federācija (LFF)

Liepājniekam galvā bija vējš...

Dobrecovam futbolista karjerā vienīgās leģionāra gaitas bija Igaunijā, bet bija arī laba iespēja spēlēt Kazahstānā, taču tā netika izmantota. Kā viņš pats saka - galvā bija vējš...

"Liepājā neilgu laiku bija treneris Vladimirs Muhanovs. Viņš mani trīs gadu garumā aicināja uz Kazahstānu, kamēr man vēl bija līgums ar metalurgu. Viņš gribēja, lai braucu strādāt kopā ar viņu. Pagāja tie trīs gadi, un es izšķērdēju savu izdevību. Kad patiešām bija jābrauc, es tam nebiju gatavs. Atvaļinājuma laikā īpaši neiespringu, sevišķi negatavojos sezonai. Iekšēji domāju, ka nu tik būs - braukšu un pelnīšu naudu. Beigās tā visa padarīšana aprāvās," atceras Dobrecovs.

"Pamainīju vidi, dodoties uz Igauniju, bet laikam pareizāk būtu bijis atgriezties mājās, izjūkot iespējai Kazahstānā. Piedāvājums bija no vietējā čempionāta Top 3 komandas. Bija sadraudzības turnīrs Maskavā. Pateicu lielus nosacījumus, pie kādas summas es braukšu spēlēt uz Kazahstānu, kaut man piedāvāja mazāk. Prezidents teica trenerim, lai es nospēlēju sadraudzības kausā, jo tādu naudu viņš nebija ar mieru dot man uzreiz. Izejot laukumā, sapratu, ka neesmu gatavs spēlēt. Te es varu vainot tikai pats sevi. Ja es būtu piekritis tiem nosacījumiem, kādus man piedāvāja sākumā, būtu atbraucis pirmajā dienā, parakstījis līgumu un palicis. Trenējoties to fizisko formu būtu atguvis. Drusku jau bija vējš galvā..."

"Toreiz runa bija par 20 000 dolāru mēnesī un vēl gada bonusu 50 000 dolāru apmērā. Klubs piedāvāja 12 000 dolāru mēnesī. Nodarbojos gluži vai ar izspiešanu, apzinoties, ka mani vēlas treneris un ir liels uzticības kredīts. Tāpēc varēja drusku spekulēt, tomēr pats nebiju tam gatavs," atzīst Dobrecovs.

Futbolista karjerā Dobrecovs par Latvijas čempionu kļuva 2005. un 2009. gadā, pārstāvot SK "Liepājas metalurgs" komandu. Savukārt kā galvenais treneris viņš par virslīgas čempionu kļuva 2015. gadā ar FK "Liepāja".

Par virslīgas sezonas labāko "bombardieri" Dobrecovs kļuva četras reizes - 1998., 1999., 2003. un 2005. gadā. Ceturtajā reizē tituls gan bija jādala ar Igoru Sļesarčuku (FK "Venta"), jo katram bija pa 18 gūtiem vārtiem.

Tēmas
Uz augšu