Nauda runā ⟩ Nodokļu slogs lielākajai daļai nodokļu maksātāju nākamgad samazināsies

Pirms iepriekšējās nodokļu reformas 2017. gadā uzņēmēju vidū bija vērojams patīkams uztraukums un sajūta, ka viņi ir “uz viļņa”. Tomēr pēc tam sākās “politiskais tirgus” un nodokļu reformas ieceres papildināja dažādas ieceres, un beigās šī reforma bija jau citādāka, nekā plānots sākumā. Daudzi uzņēmēji šo reformu sāka saukt par brāķi, un beigu beigās nodokļu reforma netiek uzskatīta par pietiekami veiksmīgu.

Pašreizējā situācijā jaunās reformas īstenošanai ir analizēts daudz mazāk, bet koalīcijā ir vairāk partiju, līdz ar to – “politiskais tirgus” un kompromisi ir vēl lielāki, kas tiek pieņemti, lai valdība nekristu. Turklāt – ir arī krīze.

“Politiķi pieņem lēmumus, līdz ar to lemšanā par nodokļu izmaiņām nevar izvairīties no politiska procesa. Ja ir gudra koalīcija, tad to ir daudz vieglāk izdarīt.

Tomēr koalīcijā, kurā ir pieci pirksti, kas katrs velk uz savu pusi, un vēl ir krīze, tad valdības lēmumus ir daudz grūtāk pieņemt. Mans arguments arī bija, ka šīs nodokļu izmaiņas nevajag sasteigt,” saka Reizniece-Ozola.

Viņa stāsta, ka darbā pie iepriekšējās nodokļu reformas tika strādāts kopā ar uzņēmējiem, ar Latvijas Banku, Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arodbiedrībām un citiem sociālajiem partneriem, kas tērēja savu laiku, analizēja situāciju gandrīz divu gadu garumā, un tikai tad tika pieņemti lēmumi, kas kaut kādā mērā politiskā stadijā tika mainīti.