Lai gan hibrīdkara koncepts nav nekas jauns, 21. gadsimtā par to runā arvien vairāk gan saistībā ar Baltijas valstu drošību, gan arī saistībā ar drošības izaicinājumiem citos pasaules reģionos. 18. decembrī Latvijas Ārpolitikas institūts un Taibejas misija Latvijā rīkoja tiešsaistes diskusiju «Risks and Lessons for Small Democracies: Hybrid Threats in Baltics and Taiwan». Tajā tika salīdzinātas hibrīddraudu pieredzes Baltijas valstīs un Taivānā.
Kas īsti ir hibrīdkarš un hibrīddraudi?
Principā hibrīdkaru var raksturot kā parādību, kurā ir novērojama robežas izzušana starp karastāvokli un mieru. Lai sasniegtu politiskos mērķus, valstis un citi spēlētāji nepaļaujas tikai uz militārajiem instrumentiem, bet arī izmanto nemilitārus instrumentus – dezinformāciju, ekonomiku, valsts iekšienē lojālu grupējumu atbalstīšanu u.c. Hibrīdkara galvenais mērķis ir sagraut pretstāvē esošās nācijas vēlēšanos pretoties ārējiem militārajiem draudiem vai arī gluži vienkārši sēt haosu un politisko nestabilitāti. Būtiski, ka hibrīdkara gadījumā konvencionālie bruņotie spēki tiek lietoti tikai noslēguma fāzē,
