Savēlusies vates bārda, egļu zari, kas sveču gaismā met spokainas ēnas, Brežņevs daļējā komā, Sniega karaliene, atkal balets, bārkstainas konfektes, “atkārto dzejoli”, piektā “eglīte”, kodīga vilnas kleita, lielākā lāsteka. Tās ir atmiņu drumslas no Ziemassvētkiem un Jaungada padomju laikos.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Gandrīz divdesmit gadus, līdz pat 1982. gadam, Vecgada vakarā televizorā ar katru gadu traģiskāk čāpstināja Brežņevs. Baisa gerontokrātija. Toties varēja priecāties par tālaika influencerēm - smaidīgām slaucējām baltos halātiņos un demokrātiskās Vācijas estrādes zvaigznēm. 1. janvārī rādīja kādu divsēriju filmu un allaž baletu “Riekstkodis”. Izrāde, kā vēlāk uzzināju, patiešām notika gada pirmajā dienā. Varu tikai iztēloties kā baletdejotāji kopā ar gaismotājiem, grima māksliniekiem un ģērbējiem priecājās par iespēju uzstāties Jaungada pirmajā dienā.