Pēc pagājušā gada, ko raksturoja nāves, izmisums un dziļa neskaidrība, 2021.gads ir iesācies ar vairākiem cerību stariem. ASV atkal būs atbildīga vadoņa rokās, savukārt vairākos citos lielākajos un steidzamākajos mūsu laika izaicinājumos vērojams būtisks progress. 

Covid-19 pandēmija nebija gluži zibens no skaidrām debesīm, bet drīzāk cilvēku radīta “dabas” katastrofa, kas atspoguļo virkni mūsu sliktos paradumus un bīstamās, pat letālās, rīcības.

Galu galā, koronavīrusa pārceļošana no sikspārņiem pie cilvēkiem bija rezultāts masveida urbanizācijai un apkārtējās vides destruktīvai mainīšanai, bet vīrusa straujā izplatība skaidrojama ar pārmērīgo industrializāciju, “mežonīgo” tirgošanos un mūsdienu cilvēku ceļošanas paradumiem. Tajā pašā laikā pasaules nespēja kopīgi strādāt šīs krīzes ierobežošanai  atspoguļo atpalicību, kas šķir pārvaldības jaudas no hiperglobalizācijas. 

Daudzi no šiem faktoriem bija acīmredzami vēl pirms vīrusa trieciena, cilvēkiem daudzās pasaules valstīs atbalstot nacionālistiski un populistiski tendētus līderus, kuri solīja izlēmīgu rīcību pasaulē, kas šķietami izgājusi ārpus jebkādas kontroles. 

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X