Ainars Bagatskis ir Latvijas vīriešu basketbola izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs, kā arī viņš visilgāk nostrādājis mūsu valstsvienības galvenā trenera amatā. Nu speciālists strādā Ukrainā, kur viņš jūtas kā savējais, intervijā TVNET atzina treneris.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Ainars Bagatskis šobrīd ir Ukrainas vīriešu basketbola izlases un vietējā čempionāta līdervienības "Kyiv-Basket" galvenais treneris. Intervijā viņš pastāstīja par dzīvi un darbu Ukrainā, par 17 gadus veco dēlu Fredu, kurš Spānijā izkopj basketbolista talantu, kā arī izklāstīja savas domas par Nacionālo basketbola asociāciju (NBA). Trenerim arī ir bijis darba piedāvājums no NBA komandas...

Trener, apsveicu ar Ukrainas izlases kvalificēšanos Eiropas čempionātam (četrās spēlēs divas uzvaras). Cik grūti nāca šis panākums?

Tas noteikti nebija viegli. Tiem, kuri tik ļoti neseko basketbolam, varbūt likās, ka grupa ar Austriju, Ungāriju un Slovēniju nav sevišķi spēcīga. Visiem ir savs priekšstats par to, kuras valstis ir vieglāk un kuras ir grūtāk apspēlēt. Speciālisti to sen jau ir aizmirsuši. Mēs cerējām nostartēt nedaudz labāk. Pirmajā logā cerējām izcīnīt divas uzvaras. Ar saturīgu un pacietīgu spēli izdevās izbraukumā salīdzinoši pārliecinoši uzveikt Austriju (88:73), bet absolūti fiziski tukša komanda izskatījās mājās pret Ungāriju (60:62), kurai zaudējām spēles galotnē.

Otrais logs bija vēl smagāks, vairāk nekā puse komandas izslimoja Covid-19. Nebija trīs starta piecnieka spēlētāju, ar kuriem rēķinājāmies līdz pēdējai nedēļai. Divu vīrusa dēļ, bet Artjomu Pustoviju uz izlases spēlēm nepalaida "Barcelona". Spēles bija smagas, it īpaši pret Slovēniju (73:84). Totāli izgāzām spēles sākumu, nokļuvām iedzinējos pat ar -30. Neskatoties uz to, beigās pat bija reāla iespēja uzvarēt, taču pie -5 bija nepareizi lēmumi gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Jebkurā gadījumā tā spēle bija labs uzskates materiāls, kas parādīja, ka spēlētājiem ir pašcieņa, ka viņi nepadodas - ka komandai ir "olas".

Savukārt otrā spēle pret Austriju izbraukumā bija ļoti nervoza. Viņu līderis ir Rašids Mahalbašičs, kurš pagājušajā sezonā bija ULEB Eirokausa MVP (vērtīgākais spēlētājs). Viņš ir teju puse no komandas. Spēlējot centra pozīcijā, viņš teju katrā spēlē savāc "triple-double". Viņš bija manas komandas spēlētājs, kad strādājām Ņižņijnovgorodā. Tādā nervozā spēlē mēs tomēr uzvarējām. Līdz ar to nodrošinājām ceļazīmi uz Eiropas čempionātu, kas arī bija galvenais. Uzdevums bija tikai viens - kvalificēties Eiropas čempionātam. Uzskatu, ka tāpat jāmēģina kvalificēties no iespējami augstākas vietas. Pēdējo sabraukumu aizvadīsim Kijevā. Kaut arī esam nodrošinājuši dalību Eiropas čempionātā, darbs vēl nav padarīts līdz galam.