Rakstu sērijā "Neiespējami pārspēt?!" pirmie divi stāsti bija par rekordistiem Latvijas čempionātos - hokejā Helmutu Balderi un futbolā Viktoru Dobrecovu. Trešajā stāstā pārcēlāmies uz okeāna otru pusi, kur jau teju 60 gadus Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) vienā spēlē gūto punktu rekords pieder leģendārajam Viltam Čemberlenam.

Vilts Čemberlens (dzimis 1936. gada 21. augustā Filadelfijā, Pensilvānijā - miris 1999. gada 12. oktobrī Belērā, Kalifornijā)

NBA spēlētāja karjera viņam sākās 23 gadu vecumā dzimtās pilsētas Filadelfijas "Warriors" komandā, kas tolaik bija bāzēta Austrumos, nevis kā mūsdienās Rietumu krastā Sanfrancisko.

Aptuveni 2,16 metrus garais un 110 kilogramus smagais centrs dominēja NBA jau savā pirmajā sezonā, kļūstot par 1960. gada labāko debitantu un vienlaikus arī par sezonas MVP jeb vērtīgāko spēlētāju. Šo panākumu atkārtojis vienīgi Vess Anselds (Wes Unseld), kuram abas balvas izdevās iegūt 1969. gadā.

Čemberlens gribēja kļūt par profesionālu basketbolistu jau gadu ātrāk, taču NBA noteikumi toreiz nepieļāva līgā uzņemt tik jaunus spēlētājus. Leģendārais basketbolists pirms pēdējā mācību gada izstājās no Kanzasas Universitātes un pievienojās basketbola šovmeņiem "Harlem Globetrotters". 

1959. gadā "Harlem Globetrotters" ar savu šovu viesojās PSRS galvaspilsētā Maskavā, kas bija neparasts notikums, ņemot vērā tā laika politisko situāciju, jo bija Aukstais karš. Tiek lēsts, ka Čemberlens gadā nopelnīja aptuveni 50 000 ASV dolāru (pielīdzinot mūsdienām, apmēram 443 tūkstoši dolāru).

Jau pirmajā gadā Čemberlens kļuva par NBA tā laika vislabāk apmaksātāko spēlētāju ar atalgojumu 30 000 dolāru gadā (mūsdienās apmēram 263 tūkstoši dolāru). Septiņus gadus iepriekš "Warriors" klubs tika nopirkts par 25 000 dolāru...

Trīspunktu metienu līniju NBA ieviesa tikai 1979./80. gada sezonā, kad debitēja leģendas Lerijs Bērds un Maģiskais Džonsons. Teorētiski ar trīspunktu metienu ieviešanu labot rezultativitātes rekordu vajadzētu būt vieglāk, tomēr Čemberlenu neviens tā arī nav pārspējis kopš 1962. gada 2. marta.

Vēsturiskajā spēlē Filadelfijas "Warriors" savā laukumā ar rezultātu 169:147 (42:26, 37:42, 46:38, 44:41) pārspēja Ņujorkas "Knicks". Hēršijas sporta arēnā Pensilvānijā maču klātienē vēroja nedaudz vairāk nekā 4000 skatītāju.

Diemžēl šī spēle netika filmēta, ir saglabājušies vien audioieraksti no mača ceturtās ceturtdaļas un dažas fotogrāfijas. NBA tolaik nebija ieguvusi popularitāti un sasniegusi profesionālā basketbola līmeni, kāds tas ir mūsdienās.

Čemberlens guva 100 punktus, laukumā pavadot 48 minūtes, realizējot 36 no 63 divpunktu metieniem un 28 no 32 soda metieniem.

Rezultativitāte pa ceturtdaļām - 23, 18, 28 un 31 punkts. Viņš arī izcīnīja 25 atlēkušās bumbas. Simto punktu Čemberlens guva 46 sekundes pirms mača beigām un grozam vairs neuzbruka, jo, kā pats atzina, 100 izklausoties labāk nekā 102.

Kaut arī kopumā karjerā Čemberlens soda metienus izpildīja ar vidēji aptuveni 50% precizitāti (51,15 regulārajā čempionātā, 46,5% "play-off"), kas ir vājš rādītājs, vēsturiskajā spēlē viņam izdevās būt precīzam (87,5%).

Fani un komandas biedri steidz apsveikt Viltu Čemberlenu ar 100 gūtiem punktiem vienā spēlē

FOTO: AP/Scanpix

Čemberlenam pretī stājās tobrīd viena no vājākajām līgas komandām, kas sezonā bija izcīnījusi 27 uzvaras un piedzīvojusi 46 zaudējumus. Mačā nepiedalījās "Knicks" starta piecnieka centrs Fils Džordons, oficiālais iemesls bija saaukstēšanās (neoficiālais - paģiras).

Rezerves centrs Derels Imhofs nospēlēja tikai 20 minūtes, kuru laikā sapelnīja sešas piezīmes un laukumu bija spiests atstāt priekšlaicīgi. Līdz ar to Čemberlens vēl vairāk varēja izmantot savas auguma pārsvara priekšrocības cīņā pie groziem.

Jāatzīmē, ka Čemberlens arī vidusskolā teju guva 100 punktus vienā spēlē. 1955. gadā viņš iemeta 90 punktus komandas uzvarā ar rezultātu 123:21. "Ja viņš būtu nospēlējis visu spēli, tad būtu varējis iemest 100 punktus," vēstīja laikraksts "The Philadelphia Inquirer".

Čemberlens jau 14 gadu vecumā bija aptuveni septiņas pēdas garš (apmēram 2,13 metri). Pusaudzim četrdesmitajos un piecdesmitajos gados ar tādu augumu nebija viegli iekļauties sabiedrībā, taču daudz palīdzējusi ģimene un arī draugi.

"Cilvēkiem jāsaprot, ka četrdesmitajos gados 14 gadus vecu puiku ar augumu septiņas pēdas uzlūkoja pavisam citādāk. Pirmā reakcija bija - cirks! Tagad šādu puisi uzlūko ar domu, ka viņš būs basketbolists, spēlēs NBA un pelnīs miljonus," sacīja Čemberlens.

"Par laimi, nāku no spēcīgas ģimenes un man bija daudz draugu, kas palīdzēja pārdzīvot to laiku. Un arī sports ļoti palīdzēja," piebilda NBA leģenda.

Čemberlens bija skandaloza persona. Viņš līdz mūža beigām bija vecpuisis un apgalvoja, ka savas dzīves laikā bijis seksuāla rakstura attiecībās ar vairāk nekā 20 000 sieviešu. Čemberlens bija pārliecināts, ka viņš bija labāks basketbolists nekā Maikls Džordans.

Leģendārais basketbolists piedalījies  filmā "Conan the Destroyer" (Konans iznīcinātājs), kurā galveno lomu atveidoja Holivudas zvaigzne Arnolds Švarcenegers, kurš uz Čemberlena fona ir augumā visai īsiņš.

Wilt Chamberlain and Andre the Giant -- holding up Arnold Schwarzenegger

Goldensteitas "Warriors" līderis Stefans Karijs nesen guva 62 punktus NBA spēlē. Tas lika aizdomāties, kurš no mūsdienu spēlētājiem varētu būt reālākais kandidāts uz Čemberlena rekorda pārspēšanu vai vismaz spētu tam pietuvoties.

Vismaz 60 punktu robeža NBA vēsturē sasniegta 77 reizes. Tas izdevies 29 spēlētājiem. Tikai sešiem basketbolistiem 60 punktus vienā mačā izdevies gūt vairāk par vienu reizi:

  • Vilts Čemberlens (32 reizes)
  • Kobe Braients (6)
  • Maikls Džordans (5)
  • Eldžins Beilors (4)
  • Džeimss Hārdens (4)
  • Demjens Lilards (3)

No šiem sešiem basketbolistiem šobrīd aktīvi NBA spēlētāji ir pēdējie divi - 31 gadu vecais Hārdens no Hjūstonas "Rockets" un 30 gadus vecais Lilards no Portlendas "Trail Blazers".

Tikai seši spēlētāji NBA vēsturē guvuši vismaz 70 punktus vienā spēlē. Nesenākais gadījums bija 2017. gadā, kad to paveica Fīniksas "Suns" līderis Devins Bukers, kurš šobrīd ir aktīvs spēlētājs.

70 punktu robežu bez Bukera un Čemberlena sasnieguši arī Kobe Braients (81, 2006. gadā), Deivids Tompsons (73, 1978. gadā), Eldžins Beilors (71, 1960. gadā) un Deivids Robinsons (71, 1994. gadā).

Bukers arī kļuva par vēsturē jaunāko spēlētāju (20 gadi un 145 dienas), kurš NBA mačā guvis vismaz 60 punktu. Vecākais ir Kobe Braients, kurš karjeras pēdējā mačā guva 60 punktus, būdams 37 gadus un 234 dienas vecs.

NBA vēsturē otrais rezultatīvākais sniegums vienam spēlētājam ir 81 punkts. 2006. gada 22. janvāri Kobe Braients kaldināja Losandželosas "Lakers" uzvaru ar rezultātu 122:104 pret Toronto "Raptors".

Tā kārtīgi "Melnā mamba" apgriezienus uzņēma vien otrajā puslaikā, jo pirmajā pusē viņš bija guvis tikai 26 punktus (14 pirmajā ceturtdaļā, 12 punktus otrajā ceturksnī).

Bez iepriekš minētajiem Hārdena, Karija, Lilarda un Bukera vienu reizi vismaz 60 punktus vienā spēlē NBA regulārajā čempionātā starp šobrīd vēl aktīvajiem spēlētājiem izdevies gūt arī Karmelo Entonijam (62), Lebronam Džeimsam (61), Klejam Tompsonam (60), Kembam Vokeram (60) un Bredlijam Bīlam (60).

Jāatzīmē, ka Klejs Tompsons laukumā pavadīja tikai 29 minūtes, ceturtajā ceturtdaļā viņš nespēlēja. Spēles pamatlaiks ir 48 minūtes (četras ceturtdaļas pa 12 minūtēm). Varam vien fantazēt, cik punktu viņš gūtu, ja aizvadītu pilnu spēli.

"Bija sajūta, ka katrs manis izpildītais metiens ir labs. Jāpateicas par palīdzību komandas biedriem, kuri izkārtoja man labas metienu pozīcijas," pēc spēles sacīja Tompsons. 

Goldensteitas "Warriors" snaiperim pieder divi NBA rekordi - vienā spēlē 14 trāpīti tālmetieni, kā arī 37 gūti punkti vienā ceturtdaļā. Otrajā rekordā rezultatīva bija trešā ceturtdaļa, kurā komanda guva 41 punktu. Tompsons to maču pabeidza ar 52 punktiem.

Diemžēl traumu dēļ Tompsons nespēlēja visu pagājušo sezonu un viņam nāksies izlaist arī šo sezonu. 30 gadus vecais basketbolists varētu būt bijis labs kandidāts 100 punktu spēli, taču maz ticams, ka pēc divu gadu pauzes viņš laukumā atgriezīsies un spēs pārrakstīt NBA vēstures grāmatas.  

Arī Džeimss Hārdens ir guvis 60 punktus trīs ceturtdaļās, laukumā pavadot nedaudz vairāk - kopumā 31 minūti. Viņam tas izdevās 2019. gadā Hjūstonas "Rockets" uzvarā ar 158:111 pret Atlantas "Hawks".

Hārdens pēc mača norādīja, ka komanda teicami aizvadījusi pirmās trīs ceturtdaļas, tāpēc ceturtajā ceturtdaļā bija jādod spēles minūtes citiem spēlētājiem, kuri tās nopelnījuši.

60 punktus, nespēlējot ceturtajā ceturtdaļā, spējuši gūt arī Kobe Braients (2005. gadā) un Džordžs Džervins (1978. gadā).

Līdz ar to var secināt, ka vairākos gadījumos NBA spēlētāji nav pūlējušies labot seno 100 punktu rekordu, izvēloties ceturto ceturtdaļu vērot no malas, kaut tajā dienā pretinieku groza tīkliņš tika pamatīgi "svilināts".

Čemberlens un viņa laikabiedri spēlēja teju bez maiņām, taču mūsdienās basketbolistiem NBA klubi maksā miljoniem lielas algas, tāpēc komandas nevēlas riskēt ar spēlētāju pārslodzi.

Pēdējo 10 gadu laikā vairs nav spēlētāju, kuri NBA regulārajā čempionātā vidēji mačā spēlētu 40 minūtes. Pēdējais bija Monta Eliss, kurš Goldensteitas "Warriors" rindās 2009./10. gada sezonā vidēji laukumā pavadīja 41,36 minūtes un 2010./11. gada sezonā 40,34 minūtes. Abos gadījumos viņš bija sezonas līderis vidēji nospēlētajās minūtēs.

100 punktu rekordu Čemberlens sasniedza laikā, kad NBA bija tikai deviņas komandas (šobrīd 30). Viņš tajā sezonā 80 mačos vidēji laukumā pavadīja 48,5 minūtes un guva 50,4 punktus. Abi šie rādītāji ir NBA rekordi.

Lai cik dominējošs spēlētājs bija Čemberlens, par NBA čempionu 14 gadus ilgajā karjerā viņš kļuva vien divreiz - 1967. gadā ar Filadelfijas "76ers" un 1972. gadā ar Losandželosas "Lakers". Basketbols ir komandas spēle!

Statistika liecina, ka NBA regulārais čempionāts un "play-off" ir divi dažādi turnīri. Izslēgšanas mačos tikai divi spēlētāji spējuši gūt vismaz 60 punktus - Maikls Džordans (63) un Eldžins Beilors (61), kuriem tas izdevās attiecīgi 1986. un 1962. gadā.

Šķiet, ka ir jābūt vairāku apstākļu sakritībai, lai mūsdienās pārspētu vai atkārtotu 100 punktu rekordu. Pirmkārt, kluba vadībai un treneriem, pašam spēlētājam un komandas biedriem tas ir jāgrib, ignorējot traumu risku. 

Otrkārt, sekmīgi jāuzbrūk no tālās distances, jo mūsdienās arvien mazāk ir tādu dominējošu centru kā Čemberlens vai Šakils O'Nīls, kuri ar fizisko pārspēku laukumā izskatījās spēlējam basketbolu kā tēvs starp dēliem.

Treškārt, komandas biedriem savas ambīcijas uz vismaz vienu spēli ir jānoliek malā rekorda vārdā. Čemberlens rekordmačā izpildīja 63 no komandas 115 metieniem (54,78%). 63 izpildītie metieni no spēles joprojām ir NBA rekords.

Zīmīgi, ka arī Latvijas Basketbola līgā (LBL) rekords vienam spēlētājam ir 100 punkti mačā. To savulaik paveica Aigars Zeidaks basketbola kluba "SWH/Brocēni" sastāvā, kaldinot komandas uzvaru ar 177:64 pret "Valmieru". Taču tas ir stāsts citai reizei, jo šoreiz pievērsāmies basketbola Mekai un šī sporta dzimtenei ASV...