Aizejošā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju mēģinājums apturēt viņa konkurenta Džo Baidena apstiprināšanu amatā, ielaužoties ASV Kongresā, iezīmēja simbolisku nobeigumu vienai no turbulentākajām lappusēm Amerikas vēsturē. Kā jāvērtē Trampa nelikumīgie mēģinājumi krampjaini turēt no rokām slīdošos varas grožus un vai “trampisma” atblāzma turpinās spīdēt arī pēc viņa paša norieta? Atbildes uz šo un citiem Latvijai aktuāliem jautājumiem mēģinām gūt sarunā ar Latvijā atzītiem ārpolitikas ekspertiem.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Eksperti norādīja, ka Trampa nenogurdināmie mēģinājumi dažādos veidos noturēties pie varas galvenokārt ir balstīti uz prezidenta nespēju sagremot zaudējumu. Andris Sprūds pēdējo mēnešu notikumus dēvē par “dabisku kulmināciju Donalda Trampa valdīšanas stilam, kas primāri bijis balstīts uz politiku kā konfliktu un politiku kā pretnostatīšanu.”

Viņš atteicās notikušo dēvēt par konstitucionālu krīzi, uzsverot, ka “jāvairās kļūt par šī emocionālā brīža ķīlnieku.”

“Lai gan vismaz šobrīd nav pazīmju, ka notikušā sekas spētu radīt draudus ASV konstitucionālajai iekārtai, Kapitolijā notikušais viennozīmīgi ir izaicinājums demokrātijai un valsts funkcionēšanai. Tas parāda, ka ir izveidojušās gana lielas plaisas varas un sabiedrības attiecībās.” Sprūds uzsver, ka gan viceprezidents Maiks Penss, gan arī vairāki republikāņi Kongresā ir apstiprinājuši vēlēšanu rezultātus un no notikušā ir norobežojušies. “Arī pats Donalds Tramps, šķiet, kaut kādā mērā ir sapratis, ka ar savām provokācijām ir aizgājis par tālu.”