Izmisums, kas mijas ar cerību, sadzīve, kas pārvērtusies būvgružos, lēna atgūšanās no šoka. Un tomēr - brīnums, ka bojāgājušais ir tikai viens, jo upuru varēja būt vairāk. Tā šobrīd var raksturot naktī un 31. decembri Āgenskalnā, Melnsila ielā 2 uzsprāgušās mājas iedzīvotāju izjūtas. Par to, kas notika liktenīgajā naktī, aculieciniekiem ir sava versija.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Aina, kas paveras Melnsila ielā, realitātē ir šausmīgāka nekā iepriekš redzēta medijos. Izskatās kā dokumentālie kadri no Otrā pasaules kara. Trīs stāvu mūra māja daļēji pārvērtusies drupās. Blakus mājai ir transporta pietura, ko gruveši noslaucījuši no zemes virsas. Nav šaubu: ja sprādziens notiktu dienas laikā, upuru būtu daudz vairāk. Iedzīvotāji spriež, ka tonakt gāzes balons kalpoja kā detonators, bet “bija kaut kas vēl”.  Pēc viņu domām, sprādziena, kura rezultātā lauskas izmētātas vairāku simtu metru attālumā, iemesls jāmeklē starp lietām, kas atradās pašvaldības dzīvoklī, kurā dzīvoja divi brāļi.