Šo gadu esam sākuši ar centieniem ēst veselīgāk, saudzējot dabu un dzīvniekus. Janvāris – mēnesis, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta vegāniskam dzīvesveidam, tā popularizēšanai un atbalstīšanai. Vegānisms nav tikai atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes produktiem, tā ir dzīves uztveres maiņa un konkrēta mērķa definēšana. Lai gūtu priekšstatu par vegānisko dzīvesveidu, piedāvājam sarunu ar tā piekritēju Lieni Putniņu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

“Es necenšos visiem savu pārliecību iestāstīt kā vienu taisnību, taču labprāt dalos ar savu pieredzi. Man patīk, ka janvāris ir pasludināts par vegānisko mēnesi. Šīs akcijas informatīvais aspekts ir neatsverams. Cilvēki vairāk uzzinās par vegānismu, samazināsies bailes un izzudīs mīti. Tie, kas izmēģinās vegāniskās receptes, varēs rast alternatīvas ēdiena izvēlē, paplašinot savu redzesloku.”

Liene uzskata, ka apkārtējo nosodošā attieksme ir tikai tāpēc, ka cilvēki baidās no visa atšķirīgā un pasaules citādas uztveres. Manāmi trūkst zināšanu par vegānisku dzīvesveidu. “Es uzaugu visēdāju ģimenē. Es ēdu visu. Bet kāpēc? Tāpēc! Tāpēc ka tā darīja visi, tāpēc ka tā bija ierasts, tā bija jādara. Cilvēkiem nebija zināšanu, ka dzīvot var arī citādāk. Personas mēdz uztvert cita cilvēka atšķirīgo dzīvesveidu kā uzbrukumu sev. Jā, esmu atšķirīga. Esmu vegāne. Manam tēvam likās, ka viņam arī liks tādam būt. Tās ir bailes no nezināmā.”

Uzskati par vegānu dzīvesveidu mainās arī starp paaudzēm. “Izaicinājums bija atzīties vecākiem, taču draugiem un studiju biedriem nebija problēmu to pateikt. Protams, bija cilvēki, kas mani nesaprata, bet nosodījumu no viņu puses es nejutu,” atmiņās dalās Liene.