Lai arī neesmu dramatiski vecs, jāteic, ka pielāgošanās jaunām tehnoloģijām man vienmēr prasījusi zināmu laiku un pārkāpšanu pāri neloģiskiem aizspriedumiem. Piemēram, nevaru nedz noliegt, nedz apstiprināt, ka sākotnēji biju viens no tiem čaļiem, kas uzskatīja, ka telefons nepieciešams vienīgi zvanīšanai un tiem nevajag tik lielus, glāstāmus ekrānus. Saprotams, ka šobrīd viedtālrunis manai rokai ir burtiski pielīmēts.
Arī ar jaunu mobilo lietotņu izmēģināšanu pirmā doma, kas iešaujas prātā, parasti ir: “Kāda velna pēc man to vajag?” Savulaik vairākas reizes mēģināju dot iespēju Snapchat, bet tā arī neizdevās saprast šā brīnuma lietderību. Neskaitot stulbu zaķa ausu uzlikšanu savai bildei, kas, protams, ir nenormāli svarīgi.
Līdzīgu noliegumu vienmēr esmu izjutis arī pret nu jau ļoti populāro TikTok. Lai arī sākotnēji šķita, ka tā ir kaut kāda lietotne bērniem, pēdējā gada laikā arvien biežāk sāku par to dzirdēt labas atsauksmes no sava vecuma un pat par mani vecākiem draugiem. Nesen salūzu un nolēmu to beidzot pamēģināt. Piereģistrējos TikTok'ā.
Pirmo reizi atverot lietotni, tā man uzreiz piedāvāja noskatīties veselu kaudzi video ar dejojošām un mazāk nekā pieticīgi ģērbtām meitenēm, kas varētu būt vecumā no 15 līdz 30. Precīzāku vecumu mūsdienās grūti noteikt. Principā meitenes rādīja visu, ko drīkst parādīt legāli, lai tā netiktu klasificēta kā pornogrāfija. Varētu pat teikt, ka esmu redzējis softporn filmas, kas ir mazāk pornogrāfiskas par šiem video. Smuki, protams, bet nu – “Kāda velna pēc man to vajag?”
