Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs satricinājis Krievijas tradicionāli "slinkāko" mēnesi Krievijā, kad Jaunā gada brīvdienas ievelkas teju līdz janvāra vidum, bet politiskie jautājumi parasti tiek iepauzēti. Šogad gan viss izvērties savādāk - 17.janvārī Navaļnijs atgriezās no Berlīnes, kur viņš kopš augusta beigām ārstējās pēc saindēšanas ar nervus paralizējošo vielu “Novičok”. Uzreiz pēc atgriešanās Navaļnijs tika aizturēts, bet dienu vēlāk viņam tika noteikts arests uz 30 dienām. Vēl dienu vēlāk viņa dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds publiskoja pētījumu par Krievijas prezidenta Vladimira Putina slepeno pili, kura izmaksājusi vairāk nekā vienu miljardu eiro. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Vai “krāsainā revolūcija” Krievijā vispār ir iespējama, ja reiz pat valsts īstenots opozīcijas līdera slepkavības mēģinājums nespēj izsaukt valsts mēroga sašutumu? Līdzīgi kā pagājušajā gadā lielākā daļa iedzīvotāju tikai noskatījās, kā Putins grozīja konstitūciju, lai nodrošinātu sev iespēju palikt Kremlī vismaz līdz 2036.gadam. 

Krievijas pagātne - gan padomju, gan cariskā - mūsdienu krieviem ir mācījusi, ka šķiršanās no līdera parasti notiek tikai līdera nāves gadījumā. Putina valdīšanas laikā daudzi Krievijas iedzīvotāji, it īpaši gados vecākie cilvēki, sākuši iemiesot valsti, ko veido ilgas pēc impērijas, kas apvienotas ar bailēm no ārēja un mūžīga ienaidnieka. Dzīve šādā valstī nav laba, tomēr tā nav pietiekami slikta.