Rīga līdz šim nav īpaši centusies piesaistīt investīcijas mājokļu jomā

Rīga līdz šim nav īpaši centusies piesaistīt investīcijas mājokļu jomā
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Vairāk nekā 100 dienas Rīga pavadījusi jaunā mēra Mārtiņa Staķa (AP) vadībā. Par to, kādi ir Rīgas mēra plāni galvaspilsētas attīstībai, kā tikt galā ar korupcijas ēnu un kāpēc svarīgi piesaistīt investīcijas, raidījumā “Nauda runā” pastāstīja Staķis.

Plāni attiecībā uz Rīgu

2021. gadā Rīgas dome Mārtiņa Staķa vadībā plāno veikt vairākas reorganizācijas, un viena no tām ir investīciju aģentūras veidošana uz Rīgas Tūrisma attīstības biroja bāzes. Tomēr šajā gadījumā ir jāizvairās, lai institūcijām nepārklājas funkcijas. Tādēļ rodas jautājums, ar ko jaunizveidotā institūcija atšķirsies no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)?

Staķis skaidro, ka šobrīd tiek strādāts pie tā, lai tiktu izveidots jauns nolikums. Šī nolikuma veidošanā Rīgas dome jau ir konsultējusies ar LIAA, jo institūcijām ir nepieciešams vienai otru papildināt, nevis konkurēt.

“Mēs to ļoti labi saprotam, jo, tēlaini izsakoties, LIAA atrod investoru un atved viņu līdz Rīgai, un Rīgas uzdevums ir nodrošināt investoram pakalpojumus.

Investorus interesē trīs lietas. Pirmā – investors var satikt pilsētas vadību. Tā ir simboliska nozīme, kas parāda, ka viņš šeit ir gaidīts. Investoram tā ir kā apdrošināšana, ka viņam būs iespēja problēmu gadījumā saņemt palīdzība. Vēl viens faktors - investoriem ir svarīgi redzēt, ka šeit tic labai pārvaldībai, tiesiskumam un ka viņa investīcijas tiks pasargātas. Tie arī būtu galvenie uzdevumi, ar ko tikt galā galvaspilsētas investīciju aģentūrai,” saka Staķis.

Vēl svarīgi – investorus interesē ikdienišķi jautājumi – kas ir šie pakalpojumi, kas ļaus iejusties pilsētā. Rīgas Tūrisma attīstības birojam nav tādu resursu, lai risinātu šos jautājumus.

“Tu nevari uzvarēt konkurentu cīņā, ja esi tāds pats kā citi. Vajag būt labākam. Tāpēc aģentūrai būtu nepieciešams analizēt konkurentus. Konkurenti ir – Tallina, Viļņa, Kauņa, Helsinki...

Mums ir jādzird, ko investori mums sūdzas. Tāpat investoriem ir svarīgi zināt, ko mēs paši esam gatavi ieguldīt, un visus šos uzdevumus bez jaunas aģentūras nav iespējams paveikt,” skaidro Staķis.

Juridiski līdz maijam jaunajai aģentūrai ir jābūt gatavai darboties ar pilnu jaudu. Jaunajā aģentūrā varētu strādāt Rīgas domes darbinieki, kas līdz šim hierarhijā bijuši daudz zemāk.

Mājokļu politika

Piemēram, braucot cauri Polijas pilsētām uz Varšavu, var redzēt, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tapušās daudzdzīvokļu mājas jau sen ir nosiltinātas. Savukārt Purvciems – kāds tas izskatījās 2001. gadā, tāds tas izskatās arī šodien. Kādi ir galvaspilsētas plāni saistībā ar mājokļiem?

Galvenie iemesli, kādēļ Rīgā dzīvojamās mājas tikpat kā nav siltinātas vai renovētas, ir trīs.

“Pirmkārt, mājokļu politikas neesamība kā tāda. Līdz ar to tad, kad runā ar Ekonomikas ministriju vai iespējamajiem fondiem, pirmais jautājums viņiem ir – “ko jūs gribat ar to sasniegt?”

Tāpēc ir nepieciešams izveidot šādu politiku, un šeit ritenis no jauna nebūs jāizgudro – OECD mums jau ir devuši labas vadlīnijas,” norāda Staķis.

Kā vēl vienu faktoru Staķis min “vietējās tradīcijas”, jo nereti ir jautājums par to, vai mums ir vajadzīgs “Rīgas namu pārvaldnieks”. Atbilde ir vienkārša – Rīgā nav mājokļu biedrības.

“Īpašnieki, kuriem pieder dzīvokļi, nejūt sevi arī kā īpašniekus mājām. Līdz ar to, kad mums ir jārunā par ieguldījumiem mājām, tad viņi arī atbild – ieguldiet! Ir diezgan svarīgi un arī grūti izskaidrot, ka tas ir visu dzīvokļu īpašnieku īpašums, nevis pilsētas īpašums,” saka Staķis.

Trešais faktors ir fakts, ka Rīga līdz šim nav īpaši centusies piesaistīt investīcijas šajā jomā.

“Jāizstrādā mājokļu politika, un pie tā jau ir strādāts. Noteikti būs jāmaina likumdošana un pieeja – nevis, ka jāsavāc 51%, lai pateiktu jā, bet jāsavāc 51%, lai pateiktu nē. Jāmaina domāšanas veids, jo, ja mēs tipveida mājām ejam ar kādu piedāvājumu, tad iedzīvotājiem būtu arī jābūt tiesībām atteikties no piedāvātā varianta. Šobrīd ir tā, ka 40% no iedzīvotāju ir ieinteresēti un vēlas nosiltināt māju, bet 60% iedzīvotāju neiesaistās, tad māju nosiltināt nav reāli. Arī neraugoties uz to, ka ir iespējams piesaistīt finansējumu no ALTUM,” saka Staķis.

Trešais virziens ir piesaistīt investīcijas, un Rīgas dome ir izvirzījusi savas ambīcijas. Pašlaik satiksmes jomā varētu izdoties piesaistīt 300 miljonus eiro. Viens no virzieniem, kam vēl piesaistīt līdzekļus, ir mājokļa jautājumiem. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt mājokļu politiku, lai varētu piesaistīt līdzekļus.

Tas vairāk attiecas uz ēku siltināšanu un renovāciju. Staķis norāda, ka mums ir svarīgi, lai dzīvojamais fonds Rīgā pieaug. “Mums ir divas kapitālsabiedrības, kurās ir pašvaldības finansējums, ir rotācijas fonda iespējas, kā arī privāto investīciju piesaistīšana. Tomēr ar šo finansējumu mēs vēl esam bērna autiņos, un ir jāpanāk, lai investori var uzticēties šādam fondam.”

Rīgas birokrātijas apkarošana

Korupcija un ēnu ekonomika ir tēma, par ko runā valsts līmenī, un arī Rīgas pašvaldībā par to tiek runāts. Uz jautājumu, kā novērst korupcijas ēnu, kas joprojām ir pār Rīgas pašvaldību, Staķis atbild, ka pastāv divi virzieni.

“Ir divas problēmas – korupcija un nesaimnieciska rīcība. Ja pie manis atnāktu kāds pārvaldnieks, kurš iepircis pakalpojumu, kas ir divreiz dārgāks nekā tirgus cena, tad ne vienmēr tā ir korupcija. Iespējams, ka ierēdnis nav veicis pietiekamu tirgus izpēti un skaidrojis, cik konkrētais pakalpojums maksā Lietuvā vai Igaunijā. Otrkārt – arī neticība no uzņēmumu puses, ka šajos konkursos vērts piedalīties.

Nereti uzņēmēji uzskata, ka “tur jau viss sadalīts”, tāpēc turas pa gabalu no pašvaldības iepirkumiem. Tādēļ piedalās viens vai divi uzņēmumi, kas arī piedāvā paaugstinātas cenas,” norāda Staķis.

Viņš skaidro, ka problēma ir arī komunikācijā starp departamentiem, jo viņi neveido kopīgu iepirkumu, bet atsevišķus iepirkumus, tāpēc arī veidojas situācija, kad vienas pilsētas ietvaros viens pakalpojums, ko iepirkuši divi departamenti, maksā atšķirīgi.

“Viens no risinājumiem ir centralizācija. Tagad katrs departaments iepērk pakalpojumus atsevišķi, bet tas būtu jādara kontrolēti un centralizēti. Otrs gan ir korupcija, un te nav ātrs risinājums, jo ir jāmaina domāšana. Ir jāiedrošina cilvēki celt trauksmi par korupcijas jautājumiem.

Mums nekādas kadru tīrīšanas nav bijušas, taču ir cilvēki, kas mainās. Tam ir pozitīva blakne – nereti aizejošie cilvēki paši sāk stāstīt par negodprātīgo rīcību iepriekš.

Tāpēc ir vicemērs, kas ir atbildīgs šajā virzienā. Pirmkārt, ir jāveido vadlīnijas ar nolikumiem, lai tie ir godīgāki un caurspīdīgāki, un otrkārt – ir nepieciešams izstrādāt sistēmu, lai korupciju samazinātu līdz iespējamam minimumam,” norāda Staķis.

Pagaidām pretkorupcijas koncepcija tiek izstrādāta, bet par to noteikti tiks runāts. Rīgas domē ir izveidota sistēma, ka par iespējamo korupciju var ziņot arī anonīmi.

“Šī sistēma nekad nestrādās, ja trauksmi ceļ no viena līmeņa uz augstāku līmeni. Trauksmes celšanai ir jāstrādā visos līmeņos.

Nevar būt variants, ka darbiniekam tiek izmaksāta alga aploksnē un viņš uzreiz dodas pie mēra. Man ir svarīgi, lai arī vidējais menedžments saprot, lai šī trauksmes celšanas sistēma strādā,” saka Staķis.

Rīgā ir vairākas lietas, ko varētu darīt privātie uzņēmēji, taču – tas ir pašvaldības pārziņā. Staķis norāda, ka Rīgas dome ir sākusi līdzdalības izvērtēšanu visās kapitālsabiedrībās.

“Man ir apņemšanās to izdarīt pareizi. Pirmais jautājums – kāpēc mums šis uzņēmums ir vajadzīgs? Lielākajā daļā gadījumu atbildes jau ir atrastas. Nepieciešams definēt stratēģisko mērķi, jo uzņēmumiem tie mērķi ir novecojuši un dažos gadījumos arī neatbilst tam, ko mēs no šā uzņēmuma sagaidām,” saka Staķis.

Kā piemēru viņš min “Rīgas centrāltirgu”, kam viens no stratēģiskajiem mērķiem ir “apsaimniekot savā pārvaldē nodotos īpašumus”. Tas nav mērķis, ko gaidīt no tirgus. Ir arī uzņēmumi, kas ir skaidri definējuši savus stratēģiskos mērķus, piemēram, Rīgas 1. slimnīca. “Rīgas satiksmei” stratēģiskais mērķis ir “pārvadāt pasažierus”, taču to var pārveidot par “nodrošināt mobilitāti” – ne tikai Rīgā, bet arī plašāk. Tas ir pirmais posms.

“Nākamais posms ir desmit jautājumi – vai nav tirgus nepilnība? Vai pakalpojumu nevar sniegt privātie un citi? Nākamais etaps ir noteikt, ko mēs gaidām no uzņēmuma īsākā termiņā, un to ieviest. Vidējā posmā būs arī līdzdalības izvērtēšana, un uzņēmumu valdēm būs jāpiepūlas, lai pārliecinātu, ka tieši viņi var sniegt konkrētos pakalpojumus, nevis kāds cits pakalpojumu sniedzējs,” skaidro Staķis.

Kā piemēru viņš min uzņēmumu “Rīgas serviss”. Uzņēmums saka, ka skola un bērnudārzs ir stratēģiski objekti. Tāpēc nepieciešams, lai šajos objektos darbība notiek nepārtraukti, un šādus pakalpojumus var sniegt viņi vieni paši, jo nevar būt situācija, kad privātais uzņēmums pasaka, ka meistaru nav un kādu trūkumu dēļ ir jāpārtrauc mācību process. Tas ir arguments. Ar tādu sarunu ir jānonāk līdz galarezultātam.

Staķis norāda, ka šogad svarīgi ir saprast, kādi ir pašvaldību uzņēmumu mērķi, un tie jādefinē, jāsaprot līdzdalība konkrētajā jomā, kā arī atklātos konkursos nepieciešams iecelt valdes un padomes, kur tas nepieciešams. Pārvaldības modelis ir tikpat svarīgs kā jautājumi, par ko runāts iepriekš. Sakārtojot bāzi, ir iespējams sākt veikt pārmaiņas tālākā līmenī.

Bezdarba mazināšana un saimnieciskā darbība Rīgā

Vecāku cilvēku integrēšana darba tirgū, ņemot vērā, ka pasaulē notiek sabiedrības novecošanās, citur tiek skatīta arī pašvaldību līmenī. Tas pats attiecas arī uz invalīdu, jauniešu un citu sabiedrības grupu iesaistīšanu ekonomiskajā aktivitātē, izmantojot sociālos uzņēmumus.

Staķis saka, ka Rīga šajā virzienā sper pirmos nedrošos soļus, jo iepriekš nav bijusi šāda veida politika. Šobrīd nepieciešams saprast, kādā virzienā jādodas. Pašlaik Rīgas domē ir ambiciozs sociālās nodaļas vadītājs Viesturs Kleinbergs, kurš pats nācis no starptautiskas vides un redz, kā tam būtu jābūt Rīgā.

“Attiecībā uz sociālo uzņēmējdarbību Latvija vispār sper pirmos soļus šajā jomā. Ir jāatrisina daudz likumdošanas jautājumu. Pašvaldībai proaktīvi vajadzētu veicināt sociālo uzņēmējdarbību.

Runājot par invaliditāti, ir jārunā par pieejamību, kas ļauj iekļauties sabiedrībā, piemēram, pieejamība, ka cilvēks var iebraukt veikalā, pieejamība, ka viņš ir vajadzīgs sabiedrībai.

Rīga šajā ziņā jau ir daudz ko darījusi, un nākamgad tam tiks piešķirti vairāk nekā trīs miljoni eiro,” saka Staķis.

Ir liela problēma, kas Rīgas 2021. gada budžetā ir atrisināta. Runa ir par cilvēku – aprūpētāju.

“Parasti aprūpētājiem algas likme ir bijusi minimālā līmenī, taču šobrīd atalgojums viņiem ir palielināts līdz 6,12 eiro stundā, kas ir pieaugums par 30%,” skaidro Staķis.

Inovācijas, kas varētu palīdzēt Rīgas attīstībai

Programmas jauno uzņēmēju atbalstam, kas bijušas iepriekš, turpinās darboties. “Tomēr nevarētu teikt, ka es būtu ar šīm programmām apmierināts. Esam sākuši sarunas par jaunuzņēmumu centra izveidi. Tas, domājams, būtu valsts uzdevums, taču arī Rīga var kļūt par atbalstu tiem, kas sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā. Tas ir virziens, kuru vēlamies attīstīt,” saka Staķis.

Noteikti vajadzētu izdarīt to, ka Rīgai vajadzētu būt “start-up” uzņēmumu pakalpojumu iepircējai un vietu, kur jaunie uzņēmumi var trenēties.

“Ir daudz runāts par viedajiem luksoforiem, zinot to, kādas naudas nāks iekšā uz energoefektivitāti, dažādiem mērījumiem... Mēs esam ieinteresēti, lai tā visa īstenošanā iesaistītos mūsu pašu uzņēmēji,” saka Staķis.

Staķis norāda, ka ir pieteicis Rīgas pašvaldību finansējumam digitalizācijas attīstībai. Viņš skaidro, ka vēlas panākt, lai Rīga nokļūst Top-100 klimatneitrālo pilsētu pulciņā. Tāpēc arī Rīga būs spiesta vairāk pievērsties digitalizācijas pasākumu ieviešanai. Vēl viens svarīgs faktors ir arī mobilitāte.

“Tiks veicināti dažādi pasākumi, kam jārosina rīdziniekus braukt mazāk ar mašīnu un izmantot citus pārvietošanās veidus, piemēram, ar vilcienu. Beidzot būs vienota biļete tramvajam, vilcienam un tālāk,” saka Staķis.

Runājot par tipveida mājām, Staķis skaidro, ka viņam ir bijusi tikšanās ar investoru, kurš ražo kaņepju siltināšanas blokus, ko izmantot tipveida māju siltināšanai.

“Šajā gadījumā tiek nevis ražots CO2, bet gan absorbēts CO2. Līdzko uzstāda šādu ambīciju, paveras milzīgas iespējas, kā pretendēt uz Eiropas finansējumu. Veidojot mājokļu politiku, ir jāņem vērā šādas ambīcijas, kas pavērs iespējas arī mūsu uzņēmumiem,” norāda Staķis.

Cilvēku kapitāla attīstīšana

Gan darbaspēka pieejamība, kas ir problēma, gan arī Covid-19 ietekme, kad cilvēkiem nepieciešams pārkvalificēties, ir būtiski jautājumi, kas skar strādājošos un uzņēmumus ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā.

Staķis skaidro, ka šeit būtiski ir runāt par mājokļu pieejamību, jo ir svarīgi, lai speciālistiem mājoklis būtu par saprātīgu un pieejamu cenu. Rīgas domes darbinieku kontekstā svarīgi runāt par to, ka pašvaldība apmaksā izglītību, un pēc tam darbinieks atmaksā šo studiju kredītu, strādājot nozarē, kur trūkst darbinieku. Vēl būtisks virziens – veidot tehnoloģiju augstskolu, kur dome būtu kā sadarbības partneris, sniedzot telpas. Tāpat ir dažādas programmas, atbalstot darbiniekus.

“Mūs iedvesmo Helsinku modelis, kad pašvaldība mājsēdes laikā izveidojusi bezmaksas attālinātos kursus, pēc kuriem cilvēks saņem sertifikātu un ir gatavs strādāt jau citā profesijā. Šogad pilotveidā pamēģināsim Rīgā. Tas ir viens virziens, kurā pašvaldība varētu doties, lai palīdzētu iedzīvotājiem,” saka Staķis.

Baltijas kontekstā Rīgai ir priekšrocības konkurētspējā, piemēram, gaisa satiksmē, kas šeit ir attīstītāka nekā Viļņā vai Tallinā. Kas Rīgai nepieciešams, lai Rīgu padarītu vēl spēcīgāku?

Staķis saka, ka pirmais sektors, kur ir iespējams uzlabot situāciju, ir A klases biroju būvniecība Rīgā.

“Nereti pakalpojumu sniedzējiem nav kur palikt. Ir pirmie projekti, piemēram, “Lidl” loģistikas centrs, kā arī citi projekti, kam investori ir atraduši Rīgu kā labu vietu, kur īstenot savus projektus. Tiekoties ar investoriem, viens no galvenajiem secinājumiem, ko var izdarīt, – Rīga zaudē konkurētspējā tieši lēnās birokrātiskās sistēmas dēļ attiecībā uz būvniecību.

Vēl jādomā par to, ka Rīga jāpozicionē kā biznesa centru, un tas arī būtu galvenais investīciju aģentūras uzdevums. Rīga nedrīkst laist garām savas iespējas, it īpaši, ņemot vērā Eiropas finansējuma piesaisti.

Pašlaik mums “spīd” 300 miljoni eiro mobilitātei, vēl 30 miljoni digitalizācijai, un, ja izdotos piesaistīt vēl mājokļu siltināšanai un energoefektivitātei, tad pēc pieciem gadiem varētu teikt, ka mēs esam izpildījuši savu programmu,” noslēdz Staķis.

Tēmas
Uz augšu