Roboti nāk uz mūsu pusi. Kopš Palmera Koksa, Annas Hvolsones knīpu, knauķu un knēveļu piedzīvojumiem un Nikolaja Nosova Nezinīša ņemšanās Ziedu un Saules pilsētās. Toreiz jau darbojās putekļu sūcēji roboti, kas tīrīja mājas, bija skārienjutīgi ekrāni un sabiedriskais transports – pilnībā automatizēts. Izmantoja lāzera druku un saules baterijas uz jumtiem.

Brīdī, kad mašīna nostājas cilvēka vieta ar vēlmi to aizstāt, nepietiek ar informācijas piegādi. Cilvēks nav krājkasīte, kurā var samest naudu. Personību, kuru esam ievietojuši mašīnā (kā mākslīgo intelektu), mēs pazīstam un zinām, ko šis aparāts zina. Mazāk skaidra ir otra puse – ko robots nezina. 

CopyLinkedIn Draugiem X