Smagi nosacījumi, taču alternatīvu nav, jeb kā Ķīna savos grožos pārņēmusi daļu Āfrikas

FOTO: Reuters / Scanpix

Kopš 2008. gada globālās finanšu krīzes Ķīna ir palielinājusi tiešo aizdevumu apjomu attīstības valstīm – nereti līdzās šiem aizdevumiem seko arī drakoniski nosacījumi. Lai arī pandēmijas laikā parādu atmaksas termiņi ir pagarināti, tas problēmu neatrisinās.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Nezinātājiem – Ķīnas aizdevēji nereti uzstāda ļoti nepatīkamus aizdevuma nosacījumus – augstas procentu likmes, īsus atmaksas termiņus. Pagājušā gada aprīlī Tanzānijas prezidents Džons Magufuli draudēja atcelt 10 miljardus dolāru vērtu projektu, ko iesācis viņa priekštecis amatā, jo “Ķīnas izsniegtais aizdevums ir ar tādiem nosacījumiem, kam piekrist varētu vienīgi lielā dzēruma stāvoklī”.

Lielākā daļa no Ķīnas divpusējiem aizdevumiem tiek izsniegti caur valsts kontrolētajām komercbankām, kā arī valsts bankām. Tātad, atšķirībā no lielāko suverēnu kreditoru – Parīzes kluba biedriem, Ķīna attīstības valstī bieži pieprasa nodrošinājumu, lai izsniegtu aizdevumu.  60% no Ķīnas kopējiem aizdevumiem attīstības valstīm, ir pakļauti nodrošinājumam. Kad valsts piesakās parādu atvieglojumiem, Ķīnas kreditori var pieprasīt tiesības uz aktīviem, kas atrunāti darījuma līgumā.