Pagājušā gada novembrī pasaule uzgavilēja ziņām, ka trīs jaunas gēnu tehnoloģijās balstītas Covid-19 vakcīnas klīniskajos izmēģinājumos ir uzrādījušas efektivitāti. Savukārt oktobrī pētnieki bija atklājuši, ka CRISPR-Cas9 gēnu inženierijas rīks, ko izmanto aklumu izraisoša gēna labošanā cilvēka embrija agrīnajos attīstības posmos, nereti izdzēsa veselu hromosomu vai lielu tās daļu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Šie paziņojumi, ko šķīra tikai mēnesis, ilustrē bioloģiskās inženierijas milzīgo potenciālu un iespējamo postu.

Mūsdienu bioinovāciju vilnis ir milzīgs. Apmēram 60% no pasaules ekonomikas taustāmajiem izejmateriāliem vai nu ir bioloģiski, vai arī nākotnē varētu tikt ražoti bioloģiskā veidā. Piemēram, neilonu jau tagad var saražot no ģenētiski modificēta rauga, nevis ogļūdeņražiem. Tamlīdzīgi bioloģiskie ražošanas veidi potenciāli varētu taupīt enerģiju un ūdeni, kā arī saražot mazāk siltumnīcas gāzu emisiju. Tikai 400 bioloģiskie risinājumi, kuri patlaban atrodas izstrādes stadijā, līdz 2050.gadam varētu samazināt emisiju par līdz pat 9% gadā.

CRISPR-Cas9 izceļas ar to, ka tā ir arvien vieglāk pieejama tehnoloģija, kas ļauj manipulēt ar ģenētisko materiālu.