Plānots, ka jau no pavasara par katru nopirkto viedtālruni un datora cieto disku, visticamāk, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzības nodeva. Kā argumentu Kultūras ministrija min pētījumu, kurā secināts, ka gandrīz pieci procenti aptaujāto veic legāla satura kopēšanu uz viedtālruni, bet nodevu nāktos maksāt visai sabiedrībai, kas viedtālruņos neko nekopē. Uzņēmējs, “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs intervijā portālam TVNET pauda savu viedokli par šīm izmaiņām.

ABONENTIEM ABONENTIEM

- Par telefoniem ir skaidrs – tur var “netīšām kaut ko ierakstīt”. Bet kāda vispār ir datu nesēja būtība? Man var būt USB zibatmiņa, ar kuru es vienkārši pārnesu failus no viena datora uz citu, tad kāpēc būtu jāmaksā par to kāds nodoklis?

- Protams, ka par to nebūtu jāmaksā nodoklis. Te gan jāskatās senākā pagātnē, kad radās šī šķībā argumentācija, kā arī likums, kas ļāva radīt “vienu digitālu kopiju” no diska. Pirms 20–30 gadiem no platēm, vēlāk no kasetēm, pēc tam no kompaktdiskiem varēja veidot kopijas. Piemēram, pirkt tukšus diskus un veidot kopijas. Tajā laikā tā bija aktuāla problēma.

Skaņas ierakstu un pavairošanas tehnoloģiju attīstības rezultātā pēkšņi mainījās visa mūzikas industrija, kas, no vienas puses, zibens ātrumā padarīja dažus šovbiznesa pārstāvjus par multimiljonāriem, bet, no otras puses, tehnoloģijām turpinot attīstīties, albumu reprodukcijas iespējas radās plašākām cilvēku masām, pašiem kopējot ierakstu saturu. Tā radās termins “pirātisms”.

Tagad ir pagājis laiks, un fiziskajos datu nesējos mūzikas faktiski nav. Ir straumēšanas industrija, līdz ar to diskusija par “kopēšanu” ir sen novecojusi un nav aktuāla. Tāpēc nav īpaši pareizi iegrimt detaļās, kas notiek ar to zibatmiņu. Taisnība – zibatmiņa nav ne pie kā vainīga.