Viņa ir aša - tik aša, ka fotogrāfam jābūt ļoti veiklam, lai viņu nobildētu darbībā. Piebrauc, hops!, izspurdz laukā, iemet pastkastītē avīzi vai vēstuli un, hops!, tikpat ātri ielec atpakaļ. Katru dienu pa mazam gabaliņam, gluži kā tramvajs piestājot pieturā pie katras mājas, Audrona Terlanova bez liekas čammāšanās nobrauc 65 kilometrus. Tāda ir arī mūsu saruna – pa ašiem gabaliņiem starp pastkastītēm. Stunda paskrien nemanot.
Pandēmijas mutulī: ne tikai pastnieks, bet arī "banka", "veikals" un "glābējs"