Labā kino stāstā ir svarīgas ir divas lietas – galvenā varoņa mērķis un šķēršļi, kas jāpārvar, lai to sasniegtu. Jo vairāk šķēršļu un jo nozīmīgāki tie ir, jo lielākā vērtē ir uzvara. Jau deviņu gadu vecumā Elizabete nonāk pie atklāsmes, ka apkārt esošie vīrieši viņu neuztver nopietni un novērtē par zemu, savukārt sievietes domā tikai par ģimenes laimi un, kliedējot dzīves apnikumu, sūc kokteiļus. Ielauzties vīriešu pasaulē un kļūt par pirmo sievieti šaha lielmeistari ASV – šķiet, tā ir neiespējamā misijai meitenei no bāreņu nama. 

Un tieši tāpēc skatītājiem ir interesanti vērot šā mērķa sasniegšanu. Tik ļoti interesanti, ka, noskatoties pēdējo sēriju, rodas nepārvarama vēlme notraust putekļus no mantu kastē noputējušā šaha dēlīša un izzināt karaliskās spēles noteikumus.

Gadu desmitiem ilgi šahs tika uzskatīts par garlaicīgu izklaidi totāliem nūģiem – pārsvarā vīriešu kārtas. Šaha turnīri tika organizēti bez skaļām fanfarām un sarkanā paklāja, arī plašsaziņas līdzekļi un popkultūra ignorēja šo spēli. Tā vien šķiet, ka Netflix seriālam "Dāmas gambīts" (The Queen's Gambit), kas balstīts uz Voltera Tevisa tāda paša nosaukuma romānu, ir izdevies mainīt attieksmi pret šahu un sievietes lomu tajā. Stāsts par amerikāņu bārenes Betas Harmones (Anja Teilore-Džoja) ielaušanos noslēpumainajā pasaulē, kurā līdz šim dominēja vīrieši, ir aizkustinājis sirdis miljoniem skatītāju. Vai seriāls, kurš turpina “saindēt” ar šahu aizvien jaunus spēlētājus visā pasaulē, ir tikai kārtējā pasaka par pelnrušķīti vai stāsts ar dziļāku vēstījumu?

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp