Lai arī Ķīna bija vieta, no kuras jaunais koronavīruss izplatījās uz visiem pasaules nostūriem, kompartijas kontrolētajos medijos Ķīna figurē kā glābēja un nesavtīga palīdzības sniedzēja, stāsta Ķīnas pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktora studiju programmas politikas zinātnē vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

ABONENTIEM ABONENTIEM

RSU Ķīnas studiju centra vadītāja Bērziņa-Čerenkova sarunā par plašu tematu loku iezīmē Covid-19 pandēmijas ietekmi uz vienpartejiskās Ķīnas politiku, "stingrās rokas" politiku pret uzņēmējiem un klimata politikas maiņu, neskatoties uz Ķīnas ekonomisko atkarību no "netīrajām" industrijām. Publicējam izvilkumus no sarunas.

Par Ķīnas klimata pagriezienu

2020.gada septembrī Sji Dzjiņpins ANO Ģenerālajā asamblejā paziņoja, ka Ķīna plāno līdz 2030.gadam sasniegt oglekļa dioksīda emisiju maksimumu, bet līdz 2060.gadam - oglekļa neitralitāti. Tas nozīmē, ka pasaules trīs lielākie emitētāji - ASV, Ķīna un Eiropas Savienība - ir izvirzījuši ambiciozus emisiju samazināšanas mērķus un pāreju uz zaļākām tehnoloģijām. Ķīnas ekonomika lielā mērā atkarīga no klimatam nedraudzīgiem sektoriem, tāpēc tika uzskatīts, ka būs grūti to pārliecināt pievienoties Rietumu uzņemtajam kursam uz "zaļāku" nākotni. Ķīnas paziņojums un varas maiņa ASV deva pamatu cerībām, ka globālajā klimata politikā iesācies jauns laikmets.