- Digitālās bankas, digitālā nauda, teju viss digitāls – vai tas var palīdzēt pāriet uz bezskaidras naudas sabiedrības modeli vēl ātrāk?
I.S.: - Mēs varam teikt, ka šāda modeļa sabiedrība jau ir klāt. Centrālās bankas pētījums par maksājumiem un cilvēku attieksmi liecina – arvien lielāka daļa sabiedrības dod priekšroku norēķiniem ar bezkontakta līdzekļiem un pandēmijas laikā šī tendence turpina pieaugt.
Tam ir arī savi pozitīvie blakusefekti, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošana, kā arī caurspīdīgas darbības veicināšana, kas ir nozīmīga aktualitāte visā finanšu sektorā.
Skaidras naudas maksājumi vēl joprojām visbiežāk tiek izmantoti klātienes darījumos, taču to īpatsvars samazinās. Daudziem cilvēkiem ir bažas par kiberdrošību vai tehniskiem aspektiem, kas kavē pilnībā pāriet uz bezkontakta norēķiniem, tāpēc skaidras naudas norēķini nekur nepazudīs. Tomēr sabiedrības pielāgošanās notiek ļoti ātri. Covid-19 devis impulsu visai ekonomikai turpināt digitalizāciju.
J.Š. - Skatoties no mākoņtehnoloģiju un drošības aspekta, digitalizācija banku sektorā ir tā, ko atbalstām ar saviem risinājumiem. Vēl jāņem vērā regulatoru aktivitātes, kas ir saistītas ar sabiedrību visā pasaulē. Kopumā digitalizācija palīdz biznesu organizēt sakārtotāk un ētiskāk.
/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg)
