Lūsis komentē ⟩ Latviskās dzīvesziņas skola latvju dainās jeb tautasdziesmas manā mūžā

“Vai jūs latviešu tautasdziesmās kaut kur esat manījis, ka tādas ģimenes kaut kad ir eksistējušas? Vai arī latviešu pasakās tās ir bijušas, vai teikās? Es neesmu lasījusi neko tādu, tas ir pretdabiski,” komentēja Veidemane.

Vispirms vēlos iesākt ar pāris vieglas homoerotikas rindām no latvju Dainu skapja:

Mans mīļais, mans jaukais,
Kam tu kāpi ozolā?
Vaj tev trūka salda medus
Manā liepas šekumā?

Kāpu, kāpu pa trepēm,
Klausos, klausos, kas tur čirkst:
Jauna meita jēru cirpa,
Vecā tura vācelīti.

Piedzērs biju kā vilciņš,
Krūmos galvu es iebāzu,
Lai darīja, ko darīja
Ap to manu pakaļiņu.

Saprotams, ka arī šīs rindas viegli pakļaujas interpretācijai un sirdsšķīsti tikumīgs latvietis te nesaskatīs neko divdomīgu. Tāpēc tā vietā, lai sacenstos ar Elitu dainu tulkošanā, labāk nolaidīsimies līdz sākotnējam uzstādījumam un attīstīsim to tālāk. Proti – viss, kas nav pieminēts latviešu tautasdziesmās, pasakās vai teikās, ir pretdabisks.

Neatminos arī, ka teikās un dainās būtu rakstīts par internetu un telefoniem, tāpēc Elitai savus uzskatus vajadzētu popularizēt nevis tviterī, bet vienīgajā dabiskajā veidā - skaļi gavilējot no kalna galiņa. Kas tuvumā, lai dzird. Kas citur, tam dieviņš nav paredzējis dzirdēt.

— Kurbads (@Kurbads1918) February 8, 2021

Pilnībā piekrītu tam, ko augstāk rakstījis mans draugs Kurbads. Raidījumu “Krustpunktā” skatījos video formātā sava datora ekrānā. Esmu pārliecināts, ka latvju dainās nav teikts pilnīgi nekas par internetu, videoierakstiem vai pat radio viļņiem, tāpēc saprotams, ka tie ir pretdabiski, pretīgi un īstenam latvietim nelietojami.

Lai būtu pilnīgi drošs, devos to pārbaudīt uz dainu glabātuvi internetā – dainuskapis.lv. Tā kā internets tautasdziesmās patiesi nav pieminēts nevienu pašu reizi, varētu teikt, ka šī mājaslapa ir ķecerīga.

Tomēr latvju pasakās ir stāstīts par Kurbadu. Viņš ir piedzimis ķēvei, un tas ir pilnīgi dabiski. Precīzi citējot Veidemanes kundzi: “Tauta nekļūdās, un tās garamantās tas arī ierakstīts.” Tātad – pasakā saimniece un meita apēda līdaku, bet ķēve apēda līdakas ķidas un vēlāk katrai negaidīti piedzima pa dēlam. Gluži kā “jaunavai” Marijai kristiešu iecienītajā pasakā. Tas ir dabiski, jo ierakstīts mūsu garamantās. 

Zināt, kas vēl nav pieminēts dainās? Matu krāsošana, nagu lakošana, kosmētikas lietošana un pārlieku smagi auskari. Vai jūs latviešu tautasdziesmās kaut kur esat manījuši, ka tādas sievietes kaut kad ir eksistējušas? Vai arī latviešu pasakās tās ir bijušas, vai teikās? Es neesmu lasījis neko tādu.

Sekojoši – tautas garamantu izpratnē Veidemanes kundzes izskats ir tikpat pretdabisks kā viendzimuma pāri. 

Elita Veidemane šobrīd ir 65 gadus veca. Mūsdienās tas nešķiet daudz, tomēr laikā, kad tika radītas latviešu dainas, cilvēki parasti tik ilgi nedzīvoja. Par laimi, tautasdziesmas, teikas un pasakas mums gudri pamāca, ko iesākt ar tik veciem cilvēkiem, – ragaviņas un mežs tajās pieminēts gana bieži. 

Nāve, nāve, pieņem vecus,
Ko tie veci laba dara?
Apēd putru, apēd maizi,
Apēd tīrus kāpostiņus.

Ogu, ogu, sēņu, sēņu!
Veca bāba bubināja.
Diezgan ogu, diezgan sēņu,
Kas vecam danesīs?

Veca bāba sienu pļāva,
Trīs kažoki mugurā;
Ne aitai kumosiņa,
Ne gaiļam vezumiņa.

Dainās nav pieminēti arī televizori, daudzstāvu dzīvojamās mājas, centrālā apkure, automašīnas, degviela, elektrība un tomāti. Tur ne reizi nav pieminēts praktiski nekas no tā, kas šobrīd mūsu ikdienā ir pilnīga norma un neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc varu vien aicināt Veidemanes kundzi vai nu pārtraukt latviešu garamantas izmantot, lai publiski nokārtotos, vai arī pārvākties uz dzīvi mežā un pārtraukt lietot jebko, kas nav pieminēts tautasdziesmās.