Krieviju pārņēmuši pēdējos gados lielākie iedzīvotāju protesti, veicinot cerības, ka tautas spiediens tikai pieņemsies spēkā, pakāpeniski graujot autoritāro režīmu līdzīgi, kā tas jau šobrīd notiek Krievijas kaimiņvalstī Baltkrievijā. Tomēr nevajadzētu pieļaut, ka līdzības starp abām valstīm, tostarp vēsture, valoda, reliģija un represijas, aizēno būtiskās atšķirības starp situāciju Krievijā un Baltkrievijā.
Protesti Baltkrievijā sākās 2020.gada augustā, pēc tam kad Aleksandrs Lukašenko - pie varas ilgāk esošais valsts galva Eiropā - kārtējo reizi viltoja vēlēšanu rezultātus, tādējādi “pārliecinoši sakaujot” opozīcijas kandidāti Svetlanu Tihanovsku. Savukārt Krievijā jaunu protestu vilni aizsāka opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija aizturēšana pēc viņa atgriešanās no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc, teju nešaubīgi, Kremļa uzdevumā īstenotas saindēšanas. Protesti vēl pieņēmās spēkā pēc tam, kad Navaļnijam steidzami tika piemērots divu gadu un astoņu mēnešu cietumsods.