Lūsis komentē ⟩ Kā Ulmanis apgāja Ministru kabineta noteikumus, lai tiktu pie šerpa vāģa
Foto: TVNET kolāža
Toms Lūsis
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 6

Kolēģi jau iepriekš bija rakstījuši par kādu amizantu atgadījumu ar bijušā valsts prezidenta Gunta Ulmaņa jaunā auto iegādi. Proti – ir aizdomas, ka iepirkums bijušā politiķa spēkratam veidots tā, lai tam varētu atbilst tikai viena vienīga jau iepriekš nolūkota un iekārota automašīna.

Konkrētā iepirkuma kontekstā gan korekti smalkjūtīgais vārds “aizdomas” ir daudz smieklīgāks par lielu daļu no stand-up komēdijām, ko pēdējā laikā esmu redzējis. Iepirkumā bija norādīta pat tik specifiska nianse kā vienīgais pieļaujamais automašīnas garums: 4,8-4,9 metri. 

Saprotams, ka 4,79 metrus garš automobilis nekādi neatbilstu bijušā prezidenta vajadzībām un smagi iedragātu viņa prestižu sabiedrībā. Iespējams, sieva teiktu, ka tas ir pārāk īss. Turklāt normāls cilvēks tik īsā mašīnā nemaz nevar iesēsties. Savukārt piecus metrus garu auto Guntis droši vien neprastu atpakaļgaitā noparkot, jo tas būtu par lielu. Tā nu sagadījās, ka iepirkumā norādītajai specifikācijai atbilda tikai viens pats auto. Pilnīgi nejauša sakritība.

Tomēr vēl interesantākas par veiksmīgo auto piemeklēšanu ir tā izmaksas. Tā kā Ministru kabinets (MK) šādam pirkumam noteicis iegādes limitu 36 tūkstošus eiro, bet iekārotais Toyota Land Cruiser maksā vairāk par 66 tūkstošiem, tad auto tiks nevis nopirkts, bet gan nomāts. 1:0, saņem, likumdošana! Un nomāts auto tiks uz četriem gadiem par kopējo summu, kas ir teju vai 60 tūkstoši eiro. Ja šis nav apķērīgi, tad nezinu, kas ir, bravo.

Ja kādam no jums priekšnieks piedāvā darba vajadzībām iegādāties datoru, kura cena nepārsniedz tūkstoti eiro, tā vietā vienkārši paņemiet nomā 27 collu iMac PRO XEON, kas maksā piecus tūkstošus. Tādā ziņā droši vien ir ļoti ērti, ka bijušo valsts prezidentu vairs nav iespējams atlaist.

Lai arī vienmēr kaitinājis latviskais mazumnieciskums un kliegšana par citu iztērēto naudu, šeit tomēr vēlos paburkšķēt. Jā, bijušie valsts prezidenti joprojām ir reprezentatīvas valsts mēroga personas. Jā, 60 tūkstoši uz citu valsts tēriņu fona ir salīdzinoši smieklīga summa. Jā, pieņemu, ka neviens nebūtu sajūsmā, ja Ulmanis braukātu apkārt ar deviņdesmit sestā gada golfiņu. Bet kā paliek ar kaut kādu elementāru godaprātu? 

Par MK noteiktajiem 36 tūkstošiem var nopirkt visnotaļ cienījamu auto (uz ātru roku uzmetu aci – piemēram, jaunu “executive” klases VW Passat). Ja kāds vēlas nedaudz šerpāku auto, ar kuru varētu ērti vest medībās čomus no, piemēram, “Gazprom”, – viss ir kārtībā. Vienīgi būtu pilnīgi loģiski, ja šādas luksusa vēlmes tiktu realizētas par paša līdzekļiem. Vai arī piemetot valsts dotajai naudai klāt nepieciešamo starpību. 

Un mēs joprojām runājam par Gunti Ulmani, kurš 2007. gadā, pateicoties nekustamo īpašumu bumam, iekļuva valsts miljonāru sarakstā. Kurš ir miljonus apgrozošas akciju sabiedrības “Dinamo Rīga” valdes priekšsēdētājs un SIA “Arēna Rīga” padomes loceklis. Kurš dzīvo valsts apmaksātā 236 kvadrātmetru lielā piecistabu dzīvoklī pie Brīvības pieminekļa un saņem arī prezidenta pensiju. 

Skaitīt svešu naudu ir slikti, bet, Gunti, – tu tiešām nevari atļauties nopirkt sev džipu, neapčakarējot valsti? 

Salīdzinoši nesen Ulmanis kādā intervijā teica: “Es ar savu valsti lepojos. Ja kāds tā nedara, lai vainu pameklē sevī.” Teiksim tā – dodiet man svaigu un pilnībā nopakotu Toyota Land Cruiser un es ne tikai lepošos ar savu valsti, bet pat garantēju, ka iemīlēšu to vēl vairāk. Ar Gunti, savukārt, gan es nez vai kādreiz lepošos.

Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 6

Tēmas

Uz augšu