Pēdējos gados mākslīgais intelekts piesaistījis arvien vairāk uzmanības, naudas un talantīgu cilvēku nekā jebkad iepriekš tā neilgajā vēsturē. Taču pie pēkšņās popularitātes lielā mērā noveduši mīti un maldīgie priekšstati - tos atkārto cilvēki, kuri šajā jomā nestrādā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Mākslīgā intelekta nozare daudzus gadus piedzīvoja lēnu izaugsmi - apmēram 1-2% gadā. Taču 2012.gadā notika liels izrāviens, kad datorzinātnieks Džefrijs Hintons un viņa kolēģi Toronto Universitātē pierādīja, ka viņu "dziļās mācīšanās" algoritmi pēc "ImageNet Challenge" kritērijiem par 10,8% pārspēj modernākos datorredzes algoritmus.

Tajā pašā laikā mākslīgā intelekta pētnieku rīcībā nonāca arvien efektīvāki rīki, tai skaitā nedārga mākoņskaitļošana, lēti un ātri grafiskie procesori, vienkārša pārsūtīšana internetā un augstvērtīgas open-source programmatūras attīstība. Šo faktoru ietekmē mašīnmācīšanās un jo īpaši dziļā mācīšanās ir pārņēmusi mākslīgā intelekta lauciņu, kā arī radījusi pārmērīga entuziasma uzplūdus. Investori sacenšas par iespēju finansēt daudzsološus mākslīgā intelekta uzņēmumus, un valdības iegrūž simtiem miljonu dolāru mākslīgā intelekta izpētes institūtos.