Kopš laika, kad Viesturs Dūle un reperis Gustavo devās uz Indiju, lai meklētu sevi, bet atgriezās ar neizrunājamiem vārdiem un pilni apgaismības, pagājis labs laiks. Tolaik pat nenojautām, ka pāris gadus vēlāk izaugsmes treneri un dzīves kouči līdīs ārā no katra stūra kā sēnes pēc lietus. Kas ir šie kouči un kur tie uzradušies? Ko viņiem no mums vajag?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Naudu.

Gluži kā liela daļa jauno un stilīgo lietu ar manāmām sektantisma pazīmēm, arī koučings sakņojas Amerikā. Tam ir pat sava – Starptautiskā kouču federācija, kas akreditē jaunos meistarus, tāpēc dzīvesgudrību zinātāji, kas beiguši jebkuru profesionālo koučinga apmācības programmu, to lepni sauc par “profesiju”. 

“Koučings – tas ir process, kurā kouča vadībā tiek veicināta un pozitīvi ietekmēta cilvēka attīstība, izaugsme un rezultātu sasniegšana. Tas ir sava veida cilvēka individuālais „treniņš” kopā ar kouču, lai sasniegtu būtiskus mērķus. Koučings – sarunu sērija, kas palīdz cilvēkam pietuvoties savām bezgalīgajām potenciālajām iespējām, saprast savu lomu vai uzdevumu un pašam uzņemties atbildību par turpmākajām darbībām.”

Atmetot visu lieko – savā būtībā koučings nozīmē maksāt naudu kādam, kurš tev teiks: “Tu to vari! Tu esi tā vērts!” Teiks, ka ikviens cilvēks spēj gūt panākumus, bet zemapziņa tam liek šķēršļus, tāpēc regulāri jāstrādā kopā, lai spētu realizēt savu pilno potenciālu. “Galvenā koučinga atšķirība no konsultēšanas – koučs provocē un pavada cilvēku tā personiskā lēmuma meklēšanā, nevis risina problēmas viņa vietā vai dod padomus.”

Tā, piemēram, koučs un “emocionālās brīvības tehnikas praktiķe” Dace Spāre savā mājaslapā raksta: “Es nevienu neārstēju. Esmu koučs un tāpēc uzdodu jautājumus. Ikvienas izmaiņas, kas notiek manu klientu dzīvēs, ir viņu pašu sasniegums, kurš panākts, bungojot kopā ar mani, apgūstot šo tehniku un uzdrīkstoties bungot arī pašiem tieši tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams.”