Kopš Aukstā kara beigām ir pagājuši vairāki gadu desmiti, bet Krievija joprojām ir pats labākais ienaidnieks - neviens cits tā neprot satracināt Eiropas politisko šķiru. Taču eiropiešu debates un emocijas pret Krieviju maskē pieaugošu vienprātību, kurai vajadzētu būt par pamatu jaunai stratēģijai attiecībās ar Vladimira Putina režīmu.
21.gadsimta pirmās desmitgades vidū eiropiešu vidū valdīja dziļa sašķeltība jautājumā par to, kādām vajadzētu būt attiecībām ar Krieviju. Vācija toreizējā kanclera Gerharda Šrēdera vadībā gribēja ar Krieviju sadarboties, savukārt Centrāleiropa un Austrumeiropa iestājās par ierobežojošu politiku. Virspusēji skatoties, varētu rasties iespaids, ka pašlaik notiekošās diskusijas par strīdīgi vērtēto "Nord Stream 2" cauruļvadu, kas Krievijas gāzi piegādās Vācijai, un opozicionāra Alekseja Navaļnija vajāšanu no Kremļa puses atkal padziļina veco robežšķirtni. Taču realitāte ir krietni citādāka.