Gandrīz pabeigtā "Nord Stream 2" cauruļvada no Krievijas uz Vāciju galvenais dzinulis ir nevis iespēja tikt pie lētas dabasgāzes, bet gan personīgie ieguvumi un abu valstu nacionālās intereses.

Cauruļvads, kas stiepjas pāri Baltijas jūrai, ir sarīdījis ASV un Eiropas Savienību pret Vāciju, kā arī radījis augošu kancleres Angelas Merkeles kritiķu pulciņu Vācijā. Ja runa būtu tikai par gāzes molekulām, projekts tā arī nekad nebūtu ieraudzījis dienas gaismu. Jautājums - kāpēc tas tomēr notika?

Atgriezīsimies 2005.gadā, kad Gerhards Šrēders un Krievijas prezidents Vladimirs Putins panāca vienošanos vien dažas dienas pirms Šrēders nolika Vācijas kanclera pilnvaras.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X