Liberālisma teoloģiskās saknes (3)

Sandra Veinberga
, Komunikācijas zinātnes eksperte, profesore
CopyLinkedIn Draugiem X
Hendrika Golciusa glezna "Cilvēka krišana". Ilustratīvs attēls
Hendrika Golciusa glezna "Cilvēka krišana". Ilustratīvs attēls Foto: Shutterstock

Kāds ir cilvēks? Labs vai ļauns? Apšaubīt "iedzimto grēku" šodien ir modē. Pirmgrēks ir kristīgās teoloģijas mācība par pārmantotu grēku (vainu), kuru visi cilvēki mantojot no saviem pirmvecākiem – Ādama un Ievas. Iedzimtais grēks tiek uzskatīts par visu padarīto jeb aktuālo grēku cēloni. Viduslaikos šī mācība apvienoja sabiedrību un ticīgos, veidojot cilvēka priekšstatus un vērtību skalu. Taču vēlīnajos viduslaikos, līdz ar humānisma ienākšanu, sākās šā viedokļa apšaubīšana. Tā turpinās līdz pat mūsdienām.

Tātad vajadzīgais ideāls ir centīgs, apdāvināts, empātisks un nesavtīgs cilvēks, kas respektē visus citus un ar savu darbu nodrošina cilvēcei progresu un ērtības. Tad nu iznāk, ka šis liberālisma paraugs varētu būt amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs Stīvs Džobss. Viņš ir radījis progresīvu, gigantisku uzņēmumu, kura darba stils, ziedojumi un produktu klāsts būtiski uzlaboja cilvēka dzīvi. Bija morāli akceptējams. Taču, no otras puses, viņš nebūtu varējis to visu paveikt, ja Apple neatrastos valstī, kurā ir augstas klases universitātes ar funkcionējošu infrastruktūru utt. Džobss ir izmantojis priekšrocības, kuru nav mazāk attīstītās valstīs. Tāpēc nav par ko viņu apsveikt. Taču Pelagija pārliecība ir redzama – ko sēsi, to pļausi.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu