Iemesli, kādēļ Covid-19 krīze nav tik postoša kā finanšu krīze pirms 12 gadiem

FOTO: Pexels

Ekonomiskajā krīzē parasti mainās arī kreditēšanas aktivitāte un tā saucamo problemātisko kredītu apjoms, respektīvi, parādsaistības, ar kurām kredītņēmējiem ir grūti tikt galā. Kāda situācija pašlaik ir ar Latvijas iedzīvotāju parādsaistībām salīdzinājumā ar iepriekšējo krīzi? To intervijā portālam TVNET skaidroja AS "Kredītinformācijas birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Timmermanis.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Runājot par privātpersonām un to ņemtajiem hipotekārajiem kredītiem, jāsaka, ka šādu kredītņēmēju skaits, kuriem varētu rasties problēmas ar kredītsaistību kārtošanu, šodien, salīdzinājumā ar krīzi pirms 12 gadiem, ir aptuveni trīs reizes mazāks.

Tāpat vērts piebilst, ka visus kredītus, kuriem ir piešķirti Covid atbalsta pasākumi, nevar saukt par “problemātiskiem”, jo cilvēks, kurš strādā restorānā vai viesnīcā, turpinās apkalpot kredītu, tikko valdība atļaus šiem uzņēmumiem atkal strādāt.

Tad ir juridiskās personas – tām problemātisko kredītu apjoms ir miljards eiro. Šeit jāatceras, ka iepriekšējā krīzē ļoti svarīgs faktors bija nekustamā īpašuma cenas, kas kritās par 70%. Līdz ar to viss, ko bizness bija ieķīlājis bankā, tā vērtība nokritās par 70%.

Tas radīja problēmas, jo bankas prasīja papildu nodrošinājumu, bet tāda nebija, tāpēc samazināja biznesam pieejamās kredītlīnijas. Beigās samazinājās apgrozāmais kapitāls un bizness sabruka kā kāršu namiņš.

Šobrīd apmēram tikai trešā daļa no visiem kredītiem, kam ir piešķirti atbalsta pasākumi, ir piesaistīti nekustamajiem īpašumam. Un tas savukārt ir par aptuveni trīs reizēm mazāk nekā iepriekšējā krīzē.