Kamēr Latvijā teātri tveram ierakstos un tiešsaistē, Igaunijā teātru darbība nav apstādināta. Tur 20. februārī Narvā un 22. februārī Tallinā pirmizrādes piedzīvoja arī pašmāju režisora Elmāra Seņkova, teātra apvienības "esARTE" un igauņu teātra "Vaba Lava" kopražojums – iestudējums "Divas garāžas". Aicināju Elmāru Seņkovu pastāstīt vairāk par mēģinājumu procesu, apstākļu sarežģījumiem un pandēmijas laika teātri.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Es ļoti esmu noilgojies pēc īstiem, dzīviem festivāliem. Aizbraukt, redzēt citu darbus un iedvesmoties. Tā man tiešām pietrūkst. Daudzi mēģina rādīt izrādes arī dažādās platformās, vismaz ir kaut kāds priekšstats par to, kas notiek pasaulē, bet gribas aizbraukt kaut kur ārpusē. Satikties un dalīties pieredzē, mācīties. Bet notikums, ko es patiesi gaidu, – ka maijā un jūnijā norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijā lielā diplomdarbu skate. Akadēmiju absolvēs aptuveni 40 jaunie teātra un dejas mākslinieki. Es ceru, ka viņi visi varēs izrādīt izrādes, un mēs varēsim iepazīties ar jaunu paaudzi, kas ienāks  mūsu kultūrtelpā. Vai es gaidu kaut ko no Latvijas teātra? Protams. Es ticu, ka katrs teātris savā pūrā ir ielicis kaut ko ļoti vērtīgu. Gaidu arī pārsteigumus, jo mēs jau nezinām, ko tie teātri ir sagatavojuši.