Lūsis komentē ⟩ Par nosperto lielgabalu jeb – šis noziegums nav noziegums (5)

Tā, piemēram, Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis un Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks savā twitter kontā dalījās ar šo ziņu, pievienojot tai uz augšu pavērsta īkšķa un smieklos raudošas sejiņas emocijikonas. Pēc tam viņš savu prieku par notikušo pamatoja šādi: “Daži te bilst, ka šis esot "vandālisms". Jānorāda, ka okupācijas seku novēršana nevar būt nelikumīga, jo pati okupācijas vara un tās uzstādītie simboli Latvijā bija nelikumīgi. Tas izriet no Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnas.”

Otrā pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976. gadā, to veidojuši tēlnieks Ļevs Bukovskis un arhitekts Gunārs Asaris (viņš arī Salaspils memoriālā ansambļa autors un Rīgas pilsētas galvenais arhitekts no 1971. līdz 1998. gadam). Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai, kas krituši, atbrīvojot Jēkabpils rajonu no Vācijas karaspēka. Lielgabals uzstādīts pie 2. Pasaules karā kritušo krievu armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.

Saprotams, ka laiks, kad ap 250 tūkstošiem latviešu nonāca divu noziedzīgu režīmu bruņotajos spēkos, Latvijas vēsturē nav nedz pats skaistākais, nedz arī vienkāršākais. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka tāds okupācijas simbols kā pret Krustpils tautas namu pavērsts padomju lielgabala stobrs jau sen bija pelnījis tikt pārvietots cituviet. 

Un tieši pārvietots, nevis pašrocīgi iznīcināts. Jo, lai arī nepatīkama, tomēr vēsture. Bet civilizētā sabiedrībā vēsturi neiznīcina un neslēpj. 

Par apbedījumu un lielgabala pārvietošanu aktīvas diskusijas notiek jau vairāk nekā desmit gadus. Diemžēl ministrijas šo jautājumu kā futbola bumbu spārdījušas viena otrai un jautājuma sakārtošana iestrēgusi birokrātijas kalnos.

Atgriežoties pie Iesalnieka “jānorāda, ka okupācijas seku novēršana nevar būt nelikumīga, jo pati okupācijas vara un tās uzstādītie simboli Latvijā bija nelikumīgi”. Tā joprojām ir apbedījuma vieta. Jā, to “rotāja” tizls un netīkams vides objekts, bet notikušais joprojām ir apbedījuma vietas apgānīšana. Tāpēc man ir grūti izprast valsts priekšstāvja ierēkšanu un sajūsmu par to. Turklāt deputāta, kurš iepriekš bijis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. 

Kuras būs nākamās okupācijas sekas, kuras pašrocīgi novērst nebūs nelikumīgi? Latvijas Zinātņu akadēmija arī ir okupācijas varas simbols, līdzīgas celtnes padomju laikā tika uzceltas arī daudzās citās draudzīgās padomijas pavalstīs. Sākotnēji tā tika projektēta kā Kolhoznieku nams un to dēvēja par "padomju zvaigzni virs Baltijas". Vai es varu to likumīgi nodedzināt? 

Varbūt varam iet vēl dziļāk. Tā kā izsenis mēs tomēr esam pagānu tauta, varbūt pienācis laiks nodedzināt baznīcas, kas ir kristietības varas simbols? Kāpēc? Nu tāpēc, ka man tās nepatīk, sekojoši – tas nav nelikumīgi.

Vēl viens NA politiķis – Jānis Dombrava – ar savu komentāru par šo tēmu izcēlās facebook: “Ticu, ka Valsts policijai ir nozīmīgākas lietas, kuras izmeklēt, nevis nevienam nepiederošu, dažus eiro vērtu metāllūžņu meklēšanu.

Katru dienu no automašīnām tiek nozagtas detaļas lielākā vērtībā, bet tur izmeklēšana nenotiek.”

Kā arī: “Šodien lielgabals vairs nav. Varam pateikt paldies tiem, kuri izlēmīgi rīkojās!”

1990. gada decembrī Latvijā sākās aktīva kritušo karavīru kapu un kapu pieminekļu izpostīšana un apgānīšana. Tika uzspridzināti vairāki apbedījumu vietās uzceltie pieminekļi, kas uzcelti PSRS militārajiem pretiniekiem Otrajā pasaules karā. Toreiz Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma šos vandalisma aktus nosodīt un vainīgos kapu un kapu pieminekļu apgānīšanā un izpostīšanā saukt pie likumā noteiktās atbildības. 

Pagājuši trīsdesmit gadi, un tagad par savā būtībā identisku nodarījumu varam pateikt paldies tiem, kuri izlēmīgi rīkojās! Proti – paldies likumpārkāpējiem! Malači, veči, labenieks! Protams, kad citviet pasaulē cilvēki gāza savai vēsturei sāpīgus pieminekļus, šie paši Jāņi bija pirmie, kas to salīdzināja ar talibu un ISIS veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu. Bet – kad zvana dubultmorāle, šeit neviena nav mājās.