Naktī uz 24. februāri Jēkabpilī zilā gaisā izkūpējis lielgabals no strīdīgā padomju laika memoriāla. Lai arī šis nav pats pēdējā laika ievērības cienīgākais notikums, vairāku Saeimas deputātu komentāri sociālajos tīklos bija daudz interesantāki par pašu lielgabala “izzušanas” faktu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Tā, piemēram, Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis un Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks savā twitter kontā dalījās ar šo ziņu, pievienojot tai uz augšu pavērsta īkšķa un smieklos raudošas sejiņas emocijikonas. Pēc tam viņš savu prieku par notikušo pamatoja šādi: “Daži te bilst, ka šis esot "vandālisms". Jānorāda, ka okupācijas seku novēršana nevar būt nelikumīga, jo pati okupācijas vara un tās uzstādītie simboli Latvijā bija nelikumīgi. Tas izriet no Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnas.”

Otrā pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976. gadā, to veidojuši tēlnieks Ļevs Bukovskis un arhitekts Gunārs Asaris (viņš arī Salaspils memoriālā ansambļa autors un Rīgas pilsētas galvenais arhitekts no 1971. līdz 1998. gadam). Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai, kas krituši, atbrīvojot Jēkabpils rajonu no Vācijas karaspēka. Lielgabals uzstādīts pie 2. Pasaules karā kritušo krievu armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.

Saprotams, ka laiks, kad ap 250 tūkstošiem latviešu nonāca divu noziedzīgu režīmu bruņotajos spēkos, Latvijas vēsturē nav nedz pats skaistākais, nedz arī vienkāršākais. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka tāds okupācijas simbols kā pret Krustpils tautas namu ir pavērsts padomju lielgabala stobrs jau sen bija pelnījis tikt pārvietots cituviet.