“Tiem, kuri uzskata, ka sieviete un medības ir nesavienojama kombinācija, nav pilnīgi nekādas saprašanas ne par parasta lauku cilvēka vai mednieka dzīvi, ne par Latvijas lauksaimniecību un mežsaimniecību,” saka medniece Lauma Zīle. Runas par to, ka daiļā dzimuma pārstāvēm šāda aizraušanās nepiedien, viņa salīdzina ar tumsonīgiem aizspriedumiem valstīs, kurās sievietes joprojām ir nospiestas un pazemotas bez līdzvērtīgām tiesībām. “Lauku sievas nebļauj pēc vīra palīdzības. Kad vajag pīli vai gaili pusdienām, pašas aiziet un nocērt putnam galvu. Ja man vajag gaļu, es eju medībās un, ja palaimējas, tieku pie medījuma, lai pabarotu savu ģimeni.” Šis ir stāsts par četrām sievietēm: Laumu Zīli, Montu Lavendeli, Kristīni Čāmāni un Ievu Bujāni, kuras vieno kopīga kaislība – medības.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Lauma Zīle, medniece ar astoņu gadu stāžu

Sievietes jau sendienās ir bijušas ne vien pavarda turētājas, bet arī mednieces, atgādina Lauma. "Romiešu mitoloģijā Diāna bija gan auglības, gan medību dieviete. Varbūt daudzām mūsdienu preilenēm un pilsētas kungiem šie instinkti ir ļoti dziļi apslēpti un interneta laikmetā vairs nešķiet vajadzīgi, bet jebkuram būtu vērts aizdomāties, kā viņš izdzīvos, ja, piemēram, uz mēnesi pazudīs elektrība. Es domāju, ka lielākā daļa ietu zagt un laupīt, savukārt man nebūtu problēmu sagādāt sev un ģimenei pārtiku legālā veidā, jo es varu un protu medīt!”

Mednieces gaitas aktīvā sieviete sākusi 2013. gadā. “Draudzene pierunāja!” viņa smej. Bieži vien dāmas aizraujas ar šo dzīvesveidu, iedvesmojoties no tēva vai vectēva, bet Laumas draugu un radu lokā nav neviena, kam būtu bijis kāds sakars ar medībām un mežu. “Laikam manī šie akmens laikmeta instinkti atmodās paši no sevis tad, kad draudzene Jolanta Mieze mani joka pēc uzaicināja pieteikties medību kursos "Safari" klubā, kur pasniedzējs tajā laikā bija Kārlis Dadeiks. Atceros, kā toreiz stīvējos, ka negribu mācīties par mednieci, jo skriešana nav mana stiprā puse. Iebildu, ka nevarēšu divus gadus pa brikšņiem nojoņot kā dzinēja. Mana saprašana tajā laikā bija tāda, ka dzinējiem jāskrien kross pa mežu un jādzen no ārā dzīvnieki. Tagad smiekli nāk, to atceroties."